Novembrī sabiedrībā vērojams neliels optimisma kāpums, tā liecina jaunākais «DnB NORD» Latvijas barometra pētījums. Kopējā noskaņojuma indekss ir pieaudzis no -57 septembrī un -56 oktobrī līdz –53.
Pēc aptaujas datiem, zemākais līmenis bija šā gada sākumā, kad indekss bija –58, bet aprīlī, kad šādi mērījumi tika sākti, indekss bija –29, informē Diena.lv .Indekss aprēķināts, balstoties uz aptaujā iegūtajiem rādītājiem par iedzīvotāju attieksmi pret kopējo situāciju Latvijā, valdības darbu, ekonomikas stāvokli un tā attīstības tendencēm, darba iespējām, kā arī iedzīvotāju materiālā stāvokļa pašvērtējumu.«Pirmajā mirklī tas var šķist pārsteidzoši, jo kā gan sabiedrības noskaņojums var uzlaboties, ja ārā ir ziema, lietus/sniegs un aukstums un masu mediji to vien dara kā nenogurstoši producē un reproducē ziņas par to, cik dziļā bedrē ir Latvija un visi tās iedzīvotāji. Taču pārsteidzoši tas ir tikai pirmajā mirklī, jo, dziļāk padomājot par sabiedriskās domas dabu un veidošanās principiem, nekādu īpašo pārsteigumu nemaz nav,» komentē SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.Viņš skaidro: citur pasaulē veikti pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēki labāk jūtas nepatīkamos, bet saprotamos un prognozējamos apstākļos nekā salīdzinoši labākos, bet neskaidros un neprognozējamos apstākļos. Līdz ar to, Latvijas straujajam ekonomikas kritienam sākot piebremzēties un arvien skaidrāk iezīmējoties jaunajām dzīves realitātēm, viņaprāt, tas bija tikai laika jautājums, kad arī sabiedriskajai domai bija jāsāk uzlaboties. Pēc viņa domām, ir pamats izteikt pieņēmumu, ka, būtiski nemainoties informatīvajam fonam, atsevišķi indikatori tāpat vien paši no sevis īpaši zemāk vairs nekritīs.A.Kaktiņš pieļauj, ka sabiedriskā doma savu zemāko punktu jau ir sasniegusi. No tā gan neizrietot, ka turpmāk neatkarīgi ne no kā tā tikai uzlabosies un uzlabosies, un uzlabosies, līdz sasniegs augstākās iespējamās atzīmes. Tomēr varot uzskatīt, ka turpmāk jābūt kādiem ļoti īpašiem apstākļiem, lai indeksus nospiestu zemāk par līdz šim redzētajām zemākajām vērtībām. «Pagaidām ziņas ir labas – Latvijas iedzīvotāji, lai gan vēl aizvien dzīvojot dziļā pesimismā un neapmierinātībā, novembrī psiholoģiski ir jutušies mazliet labāk nekā mēnesi vai divus pirms tam. Un tā ir ļoti laba ziņa!»Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis gan domā citādāk. Viņš atgādina, ka lielais budžeta samazinājums un nodokļu sloga pieaugums gaidāmi tikai no 2010.gada janvāra kas negatīvi ietekmēs gan privātpersonas, gan uzņēmējus. Tāpēc viņš prognozē, ka, sākot no nākamā gada pirmajiem mēnešiem, negatīvisms vēl tikai pieaugs.Skaidrojot iedzīvotāju optimismu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pieļauj, ka pirmie rudens pārbaudījumi ekonomikā un pamiers politiskajā dzīvē respondentiem radīja izjūtas, ka siltais rudens būs ilgi, ka sliktāk vairs nebūs un nevar būt.«Tuvojoties gada nogalei, sabiedrība meklē labas ziņas un atbalstu punktus, lai saglabātu dzīves sparu, kam, iespējams, palīdzēja pozitīvie signāli no Rietumeiropas un ASV par ekonomikas stabilizēšanos, kā arī Latvijas eksportētāju atgūto pamatu zem kājām,» saka E.Egle, taču viņa norāda: no darba devēju viedokļa rudenī iestājās nenoteiktība, šis laiks pagāja dziļā nedrošībā un neziņā par nākotni, piemēram, uzņēmumu budžetu sagatavošanu un valdības plāniem nodokļu jomā.Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs cerīgo vērtējumu saista ar neseno valsts svētku noskaņām un Ziemassvētku gaidām. Savukārt saistībā ar respondentu atzinīgo vērtējumu par ģimenes materiālo stāvokli, viņaprāt, būtu jājautā – kādos pamatojumos tas balstās. Pēc statistikas, vidējie ieņēmumi nepalielinās, un tas nozīmē, ka cilvēki ir pārvērtējuši savu materiālo stāvokli un redz, ka patiesībā nedzīvo tik slikti, piemēram, salīdzinot ar vidējo ģimeni kaimiņos Krievijā, spriež tirgotāju pārstāvis.
