Lēmums Basteja bulvāri pārsaukt par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri ir pilsētas vēsturiskā centra zināma izkropļošana, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja arhitekts un arhitektūras vēsturnieks Jānis Krastiņš.
Viņš norādīja, ka šis vēsturiskais nosaukums nav nekāda viduslaiku palieka, jo bastioni tika uzbūvēti jau pēc viduslaikiem, turklāt būvētāji bija nevis vācieši, bet poļi un zviedri. 20.gadu beigās lēmums nomainīt Basteja bulvāra nosaukumu bija politisks un saistīts ar tolaik pastāvošo vispārējo pretvāciskuma garu, skaidroja speciālists.Pēc Krastiņa domām, loģiski būtu Latvijas pirmā ārlietu ministra vārdā nosaukt nevis 500 metru garu bulvāri, bet vienu nozīmīgu ielu Rīgas centrā.Pēc arhitekta domām, Meierovica vārdā varētu nosaukt plānoto Brīvības ielas dublieri, kas būtu pietiekama mēroga un atbilstoša iela, turklāt tad veidotos zināma loģiska struktūra apkārt Rīgas centram, jo Pārdaugavā jau ir Latvijas brīvvalsts laika valstsvīru vārdā nosauktas ielas – Kārļa Ulmaņa un Jāņa Čakstes gatve.Krastiņš prognozēja, ka pēc Basteja bulvāra nosaukuma maiņas būs zināms juceklis un kādu laiku būs neērtības, kā arī cilvēki valodā lietos vēsturisko nosaukumu.Kā ziņots, Rīgas dome nolēma pārdēvēt Basteja bulvāri Latvijas pirmā ārlietu ministra Meierovica vārdā. Par vēsturiskā nosaukuma maiņu balsoja 34 deputāti.
