Kaut arī beidzamajos gados Jelgavā, piesaistot ES fondu līdzekļus,
veikta centrālo ielu rekonstrukcija, lielākā daļa jeb 53 procenti, kas
atrodas nomalē, nav asfaltētas un vasarā put. Vairumā tām gan izveidota
notekūdeņu novadīšanas sistēma, un lielos dubļos jelgavniekiem nav
jābrien.
Sešdesmitajos
gados, pilsētā izvēršoties individuālo māju apbūvei, Viskaļos, kas
atrodas dienvidu nomalē agrākajā sakņudārzu rajonā aiz gaisa tilta,
radās Ķeguma, Loka, Sargu, Liepājas un vairākas citas ielas. Vēl
joprojām lielai daļai šā rajona māju nav ne kanalizācijas, ne ūdensvada.
Toties ir grāvji, kas no samērā zemās vietas aizvada sniega un lietus
ūdeņus. Mājas īpašnieks Liepājas ielas iedzīvotājs pensionārs Jāzeps
Stepiņš atceras septiņdesmitos gadus, kad šo grāvju vēl nebija. Ūdens
viņa jaunuzceltajā mājā kāpis līdz slieksnim.
Bērnus tad vajadzējis
«likt padusēs» un nest līdz Viskaļu ielai, kur bija sausāks. Izrādās, ka
Liepājas ielas grāvja rakšanā nozīmīga loma bija padomju līdera Ļeņina
dzimšanas dienai, ko 22. aprīlī atzīmēja visā Padomju Savienībā un kas
Latvijā parasti iekrita tieši pavasara palu laikā, kad sniegi kūst un
ūdens līmenis ceļas. 1974. gadā tagadējā Hercoga Jēkaba laukumā atklāja
jaunu Ļeņina pieminekli.
J.Stepiņš atceras, ka toreiz «tā nolāpītā
Volodjas dēļ» pa Jelgavas nomales ielām braukājuši atbildīgi pilsētas
vadības pārstāvji, kas ne tikai skatījušies, lai pie visām mājām būtu
izkārti karogi, bet arī aicinājuši ļaudis, lai nāk uz pieminekļa
atklāšanu. «Es tolaik biju jaunāks un ziķerīgāks – pasūtīju viņus tālāk.
Teicu, ka par tādu slapjumu nevaru ar bērniem līdz pilsētas centram
izbrist. Ticēsiet vai ne, bet otrajā dienā uz mūsu ielu tika atvests
ekskavators un nedēļas laikā izrakts lielais grāvis,» stāsta Jāzeps.
Ūdens pazuda, un Stepiņiem parādījās jauni kaimiņi, kas kaut cik sausajā
vietā labprāt bija saņēmuši apbūves gabalus. Pēc J.Stepiņa domām, tagad
ielai kaitinoša problēma ir lielie putekļi, kuru dēļ vasarā logus turēt
vaļā var tikai agri no rīta. Tie nāk istabā pat pa sētas puses logiem.
Labāk esot vienīgi tad, ja ielu nolej ar ķīmisku šķidrumu un seguma
virskārta sacietē.
Saskaņā ar pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» informāciju šogad ielu grants seguma atputekļošana
Jelgavā plānota 100 000 kvadrātmetru platībā un aptvers Liepājas, Romas,
Atmodas, Emīla Dārziņa, Salnas, Platones, Birzes, Lāču, Eduarda
Veidenbauma un Egas ielu, kā arī Bērzu ceļu posmā no Institūta ielas
līdz Pērnavas ielai, Vecā ceļa posmu no Institūta ielas līdz Pērnavas
ielai, Rogu ceļu, Būriņu ceļa atzaru no Baložu ielas. Šiem darbiem
plānotais finansējums ir 20 tūkstoši eiro. Atputekļošanu plānota maijā,
un pēc vajadzības to varētu atkārtot arī vasarā.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 1. aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
