Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski neatbalstīs vēl lielāku līdzekļu apcirpšanu skolotājiem, policistiem un citām nozarēm, kā arī pensiju un pabalsu samazināšanu, otrdien LNT raidījumā «900 sekundes» paziņoja LPAS priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Krīgers, norādot, ka arodbiedrības gatavas iziet ielās.
Krīgers otrdien pauda sašutumu par valdību rīcību, kopš janvāra «laižot muļķi», lai arī 500 miljonu latu «apcirpšanas» cipars bijis zināms jau tad. Krīgers uzsvēra, ka taupība jāveic valsts pārvaldē, strukturālas reformas jāveic ministrijās. «Tur viss ir tāpat kā treknajos gados,» sacīja Krīgers, norādot, ka LBAS kategoriski neatbalstīs vēl leilāku taupību uz maznodrošināto, kā arī vairāku profesiju rēķina. «Mēs nekad zem šādiem skaitļiem neparakstīsimies,» sacīja Krīgers.Krīgers pieļāva, ka LBAS varētu iziet ielās, ielencot valdību un Saeimu, lai piespiestu tos sagatavot tādus valsts budžeta grozījumus, kas beidzot paredz strukturālas reformas pašā valsts pārvaldē, nevis «vieglāko ceļu» – līdzekļu samazināšanu maznodrošinātajiem, skolotājiem, policistiem un citiem.Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Elīna Egle otrdien pauda sašutumu par valdību nespēju risināt krīzes problēmas. Egle uzsvēra, ka līdzšinējais sagatavotais budžets «ir miera laika budžets ar minimālām izmaiņām». Arī Egle asi kritizēja joprojām «nožēlojami lielo» birokrātiju valsts iestādēs, kas kavē uzņēmēju darbu. Kā piemēru viņa minēja Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē iesaistīto 21 valsts institūciju. «Tas ir nožēlojami, kā tiek trenkāti uzņēmēji,» pauda Egle, vienlaikus norādot, ka fondu naudas apguve «patlaban nekustas».Egle arī uzsvēra, ka uzņēmēji neatbalsta pievienotā vērtības un citu nodokļu paaugstināšanu, jo arī iepriekšējais paaugstinājums pierāda, ka tas nekādu ieguvumi valstij nedod.Jau vēstīts, ka valdības, Saeimas, pašvaldību, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji pirmdien vienojās kopīgi strādāt, lai jau šā gada budžetu apcirptu vēl par 500 miljoniem latu.
