Pērn salīdzinājumā ar 2008.gadu vairāk bijis tādu cilvēku, kuri atļāvuši izmantot savus orgānus un audus pēc nāves, daļa no šādu izvēli izdarījušajiem ir ar medicīnu saistīti cilvēki.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs aģentūrai BNS pavēstīja, ka Iedzīvotāju reģistrā sniegtās ziņas par orgānu izmantošanu pēc nāves liecina, ka pērn 45 cilvēki atļāvuši izmantot ķermeni, audus un orgānus pēc savas nāves, bet 34 cilvēki aizlieguši savus orgānus izmantot pēc nāves.Vēl pirms gada savus orgānus atļāvuši izmantot 28 cilvēki, bet aizlieguši 54.Laikā no 2002.gada līdz šim brīdim visvairāk cilvēku, kuri atļāvuši izmantot savu ķermeni pēc nāves, bija 2007.gadā. Toreiz 76 cilvēki vēlējušies, lai Iedzīvotāju reģistrā tiktu ievadītas ziņas, kas apliecinātu viņu vēlmi.Jau pieminētajā laika posmā visvairāk cilvēku, kuri nav atļāvuši izmantot savus orgānus pēc nāves, bija 2006.gadā, proti, bija 140 šādu cilvēku.Šogad līdz 23.februārim reģistrētie dati liecina, ka orgānus atļāvuši izmantot pieci cilvēki, bet aizlieguši seši.Kopumā no 2002.gada līdz šim brīdim savus orgānus pēc nāves atļāvuši izmantot 214 cilvēki, bet aizliegušo ir krietni vien vairāk – 539.Rjabcevs paskaidroja, ka cilvēki savu izvēli, vai atļaut vai aizliegt izmantot savus orgānus, var izdarīt divos veidos. Pirmais – atnākt uz jebkuru PMLP nodaļu un uzrakstīt iesniegumu, pēc tam PMLP ievada attiecīgās ziņas Iedzīvotāju reģistrā un nekādu spiedogu pasē nespiež. Otrais variants – cilvēks savu izvēli var izdarīt elektroniski, taču tam nepieciešams elektroniskais paraksts.Informācija par cilvēka izvēli ir zināma tikai un vienīgi viņam. Ja cilvēks nomirst un kāda no medicīnas iestādēm ieinteresējas par viņa mirstīgajām atliekām, tā pieprasa ziņas no Iedzīvotāju reģistra. Ja cilvēks ir atļāvis savu ķermeni izmantot pēc nāves, mediķi to var izmantot gan atsevišķu orgānu transplantācijai, gan zinātniskos nolūkos, piemēram, medicīnas studentiem paredzētajā anatomikumā.Attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kas dzīves laikā nav izdarījuši nekādu izvēli, pēc nāves medicīnas iestādes var lūgt tuvākajiem radiniekiem izmantot mirušā ķermeni. Mirstīgās atliekas var izmantot tikai tad, ja radinieki tam neiebilst.Attiecībā uz tiem, kuriem nav tuvinieku, piemēram, bezpajumtniekiem, valsts var izlemt, vai ir pieļaujama šo cilvēku audu un orgānu izmantošana nepieciešamības gadījumā.Iemesli, kāpēc cilvēki izdara savu izvēli un vēršas PMLP, netiek prasīti, taču tie cilvēki, kuri bijuši atklātāki pret PMLP darbiniekiem, savu izvēli pamato dažādi. Tie, kuri atļauj savu ķermeni pēc nāves izmantot, parasti ir vai nu mediķi, vai studējuši medicīnu, līdz ar to viņiem ir profesionāla motivācija šādi rīkoties. Pie šīs kategorijas ir pieskaitāmi arī tie cilvēki, kuri pārdzīvojuši traģēdijas.Kas ir cilvēki, kas neļauj izmantot savus orgānus, Rjabcevam nebija ziņu, jo iemesli izvēlei netiek prasīti.«Tas, vai Iedzīvotāju reģistrā nonāks ziņas par cilvēka izvēli, ir atkarīgs no katra cilvēka izpratnes par nāvi – vieniem ir nepieņemama doma, ka viņa ķermeņa audus un orgānus varētu izmantot pēc nāves, savukārt citiem nav nekādu iebildumu, tādēļ viņi sniedz savu atļauju,» klāstīja Rjabcevs.Jau ziņots, ka šogad un pērnā gada nogalē internetā parādījušies sludinājumi, kur naudas trūkuma dēļ cilvēki esot gatavi pārdot savus orgānus. Pērnā gada nogalē internetā parādījās sludinājums, kur kāds vīrietis bija ievietojis paziņojumu, ka pārdod savu nieri. Vīrietis arī nekautrējās televīzijā stāstīt par savu motivāciju, kāpēc šādi rīkojies.Savukārt šogad februāra sākumā kāda jauna jēkabpiliete publicēja sludinājumu internetā, kurā par 15 000 latu vēlējās pārdot savas olnīcas.
