Pirms ielūkošanās zvaigznēs Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pagalmā 15. oktobra vakarā astronomijas entuziasti tika aicināti uz lekciju «Pirmās astronomiskās observatorijas Latvijā un Jelgavā likteņa gaitas», lai izglītotos teorijā.
Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis, pats būdams kaislīgs astronomijas entuziasts, vēsta, ka Latvijā pirmā observatorija «Academia Petrina» oficiāli tika atklāta 1783. gadā. Lekcijā arī tika klāstīti fakti par observatorijas vēsturi, zinātniekiem un pētījumiem, kas tur veikti līdz 20. gadsimta sākumam, kad observatorija pārtrauca darbu. Ar Jelgavas observatoriju arī saistās divas mazas planētas – Mitau un Kurland.
Viens no objektiem, ko pasākuma apmeklētāji varēja aplūkot muzeja pagalmā, bija M13 jeb lodveida zvaigžņu kopa, kas atrodas Herkulesa zvaigznājā un ko ar neapbruņotu aci cilvēks nemaz nevar saskatīt. Tas ir Šarla Mesjē kataloga 13. objekts, kas no mums atrodas aptuveni 25000 gaismas gadu attālumā un tajā atrodas vairāki simti tūkstoši zvaigžņu – aptuveni no 200000 līdz 1 miljonam, pasākuma dalībniekiem atklāja Suntažu observatorijas «StarSpace» īpašnieks Arnis Ginters.
Zvaigznes, kas atrodas kopā, ir radušās no viena kopēja gāzu putekļu mākoņa, un objekta diametrs ir aptuveni 135 gaismas gadi. Attālums – 25000 gaismas gadu – nozīmē to, ka zvaigžņu čupiņu pašlaik var redzēt tādu, kāda tā bija pirms 25000 gadiem.
1974. gadā zvaigžņu kopas virzienā cilvēki nosūtīja radio signālu, kas vēstīja, ka uz Zemes dzīvo cilvēki, kādi mēs izskatāmies un kāda mums ir tehnoloģija. Tomēr, ņemot vērā, ka Zemi no M13 šķir milzīgs attālums un to, ka, lai gaisma šo attālumu varētu pārvarēt, ir nepieciešami 25000 gadu, pat, ja tīri teorētiski otrā pusē būtu kāds, kurš būtu gatavs saņemt mūsu signālu, saziņai ir nepieciešams ļoti daudz laika.
Raugoties uz zvaigžņu kopu, varēja redzēt, ka tajā bija ne tikai baltas un vēsi dzeltenas zvaigznes, bet arī sarkanīgi dzeltenos toņos. A. Ginters paskaidroja – jo sarkanāka ir zvaigzne, jo vecāka tā ir. Savukārt zilganīgie un vispār vēsie toņi liecina par to, ka zvaigzne ir salīdzinoši jauna.
Iespēju lūkot zvaigznes piedāvāja Suntažu observatorijas «StarSpace» īpašnieki Anna un Arnis Ginteri, kuri Jelgavā bija ieradušies ar vienīgo observatorijas izbraukuma teleskopu, kura priekšrocības ir ne tikai tā, ka aparāts ir salīdzinoši viegli pārnēsājams un uzstādāms, bet arī tā, ka tam ir liela datu bāze un tas pats seko līdzi objektam, uz ko tas tiek noregulēts.
Foto: Maksims Šaldajevs
