«Raimonda Paula 1997. gada Jāņos Mežotnes parkā rīkotajā Ziņģu festivālā pēkšņi sāka gāzt lietus. Simtiem ziņģētāju, kas bija atstājuši automašīnas Lielupes kreisajā krastā, steidzās pāri, lai tiktu zem jumta. Tilts neizturēja un vairāki pasākuma dalībnieki dabūja izpeldēties,» Rundāles novada Attīstības nodaļas vadītāja Inta Klīve stāsta par tiltu, ko nākampavasar Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra ar pašvaldības līdzfinansējumu plāno atjaunot.
Darbu kopējās izmaksas tiek lēstas uz 28 tūkstošiem latu, no tiem Rundāles novada pašvaldības līdzfinansējums ir pieci tūkstoši latu. Līdzīgi kā pēc 1997. gada Ziņģes novāktā laipa, arī jaunā balstīsies uz pontoniem un ziemas periodā tiks izcelta krastā. Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra, kas apsaimnieko klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā būvēto Mežotnes pili, pamato, ka šī objekta būvēšana saistās ar vēlēšanos ciešāk piesaistīt šo objektu tūristu maršrutiem. Rundāles pilis, ko pērngad apmeklēja 126 tūkstoši tūristu, atrodas tikai 4 kilometru attālumā no Mežotnes pils, tikai priekšā ir Lielupe, kurai pāri tagad netiek. Ja no Rundāles uz Mežotni brauc par autoceļu caur Bausku, sanāk vairāk nekā divdesmit kilometri, un tas daudziem tūristiem vairs neliekas pievilcīgi. Lielupes kreisajā krastā pretī Mežotnes pilij atrodas Mežotnes pilskalns, kā arī vecā zemgaļu osta (par tās patieso atrašanās vietu vēsturnieki diskutē). Upes krastā labiekārtots arī avots. I.Klīve piebilst, ka pontonu tilts pār Lielupi, kas savienoja Mežotni ar Mazmežotni, vietējiem iedzīvotājiem vēsturiski bija pierasts. To izmantoja, gan apmeklējot tuvinieku atdusas vietas Cērņu kapos, gan ejot uz veikalu.
