Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla divu zemāko instanču
attaisnojošos spriedumus kukuļņemšanā apsūdzētā Jelgavas
slimnīcas vadītāja Andra Ķipura lietā, aģentūru LETA informēja
AT pārstāve Baiba Kataja.
AT savā lēmumā norādīja, ka apspriedes istabas noslēpuma kā
procesuāla institūta nozīme ir saistīta ar tiesnešu neatkarības
principu un to pakļaušanos tikai likumam. AT atzīst par nepamatotu
apelācijas instances tiesas atzinumu, ka atsevišķu organizatorisku
jautājumu izlemšana, kas neprasa būtisku laiku un iedziļināšanos
lietas faktiskajos apstākļos, nav atzīstama par tiesas apspriedes
noslēpuma pārkāpumu.
Kā ziņots, 2016. gada 26. oktobrī Zemgales apgabaltiesa atstāja
negrozītu Jelgavas tiesas 2015. gada 23. janvāra spriedumu, ar kuru
attaisnots kukuļņemšanā apsūdzētais Jelgavas slimnīcas
vadītājs Andris Ķipurs.
Tāpat ziņots, ka 2015. gada 23. janvārī Jelgavas tiesa attaisnoja
Ķipuru, kurš tika apsūdzēts iespējamās nelikumībās saistībā
ar medicīnas aprīkojuma iegādi.
Tiesa atzina par nevainīgiem un attaisnoja arī lietā iesaistītos
Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītāju Edmundu Kalniņu,
SIA “Digiteks” valdes priekšsēdētāju Andi Gulbi un SIA
“Digiteks” valdes locekli Jāni Kramenu.
Taču spriedums nestājās spēkā, jo prokurors par to iesniedza
apelācijas protestu.
LETA jau vēstīja, ka apsūdzība korupcijā bija celta SIA
“Jelgavas pilsētas slimnīca” valdes loceklim Ķipuram un šīs
slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājam Kalniņam
par kukuļa saņemšanu un SIA “Digiteks” vadītājiem Gulbim un
Kramenam par kukuļa nodošanu.
Šīs darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem
iepirkumiem –
160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010. gadā un
sonoskopa iegādi 2011. gadā –,
kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA
“Digiteks”.
Saskaņā ar apsūdzību divi SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”
pārstāvji prettiesiski pieņēma atlīdzību no diviem uzņēmuma
“Digiteks” atbildīgajiem darbiniekiem kopumā 2300 latu apmērā
saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām.
Jelgavas slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizes
pieņēma kukuli 2000 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas
vadītājs –
300 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūras preses
sekretāre Aiga Šēnberga.
Jelgavas slimnīcas valdes loceklis saukts pie kriminālatbildības
par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu
un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas. Jelgavas slimnīcas
nodaļas vadītājs pie kriminālatbildības saukts par prettiesiska
labuma pieņemšanu.
Abi uzņēmēji apsūdzēti par līdzdalību pilnvaru ļaunprātīgā
izmantošanā un pārsniegšanā, kukuļdošanu, tirgošanos ar
ietekmi un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Foto: no arhīva
