Daudzas Latvijas komercbankas šajā gadā cēla jau tā augsto maksu par pakalpojumiem, tā mēģinot kompensēt zaudējumus no uzkrājumiem nedrošajiem aizdevumiem, raksta laikraksts «Latvijas Avīze».
«Bankas pakalpojumus varam salīdzināt ar nodokļiem vai precēm veikalos. Kad bankām sokas grūti, kad peļņu noēd uzkrājumu veidošana nedrošajiem aizdevumiem, tad jāmeklē citas peļņas iespējas. Bankas vērtē, vai maksas celšana nesamazinās pakalpojumu izmantošanu un klientu sadarbības sākšanu ar konkurentiem. Katra banka Latvijā attiecībā uz maksu par pakalpojumiem patlaban īsteno atšķirīgu politiku. Kad dižķibele būs pārdzīvota, konkurence atkal spiedīs noteikt zemākas cenas,» saka Banku augstskolas asociētais profesors Uģis Zālītis.Ražotāji, mazāk pārdevēji, dižķibeles laikā tomēr atrod iespēju maksu par savu darbību samazināt. Bankas rīkojas pretēji, konstatējis laikraksts. Neraugoties uz to, ka Latvijā vidējā maksa par bankas pakalpojumiem ir augstāka nekā caurmērā ES valstīs. Tiesa gan, bankas min dažādus iemeslus savas rīcības attaisnojumam.Arī Latvijā banku klientu informētība par izmaiņām pakalpojumu maksā varētu būt labāka. Šā gada rudenī Eiropas Komisija (EK) ziņojumā par situāciju ar banku pakalpojumiem privātpersonām 27 bloka zemēs norādīja, ka daudzas bankas, cenšoties slēpt reālās izmaksas, ir izveidojušas komplicētas nodevu iekasēšanas struktūras, kas daudziem klientiem ir grūti saprotamas. EK informāciju ieguva no 224 finanšu iestādēm, kas aptver 80% tirgus.Visticamāk, ka arī cilvēku neapmierinātība ar pakalpojumu sadārdzinājumu pamazām maina cilvēku attieksmi pret bankām. Pirms vairākiem mēnešiem kompānija «EPSI Baltic» savā pētījumā secināja, ka Baltijas valstu cilvēku apmierinātība ar sniegtajiem banku pakalpojumiem gada laikā samazinājās, sasniedzot 2005.gada līmeni.Patērētājiem visdraudzīgākā, šķiet, ir «DnB Nord banka», kas šajā gadā maksu par pakalpojumiem necēla. «Parex banka» privātpersonām samazināja maksu par naudas pārskaitīšanu līdz 20 santīmiem. Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte teic, ka šajā gadā no 70 santīmiem līdz 0,4% no darījuma summas ir palielināta vien maksa par skaidras naudas izņemšanu no valūtas konta. Šajā bankā elektroniskie maksājumi no konta bankas ietvaros ir bez maksas.SEB bankas pārstāve Agnese Strazda norāda, ka pakalpojumus var iedalīt divās grupās – tie, kas veikti bankas filiālē, un tie, kas veikti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (internetbanka, telebanka, naudas iemaksu automāti). Visneizdevīgāk naudu ir pārskaitīt bankas filiālē. SEB maksa par pārskaitījumiem ir celta gadījumos, kad naudu pārskaita no kredītkartes konta. Patlaban par šo pakalpojumu ir jāmaksā 1,5% no pārskaitījuma summas, bet ne mazāk kā 50 santīmi. Bankas klientiem par konta apskati SEB bankas bankomātos nav jāmaksā.A.Strazda teic, ka, ņemot vērā izmaiņas naudas tirgos, banka no 16% līdz 21% paaugstināja maksu par kredītkaršu kredītlimita izmantošanu. «Arī pēc pakalpojuma cenas celšanas mūsu piedāvājums ir viens no visizdevīgākajiem tirgū,» saka A. Strazda.Arī «Swedbank» stratēģija ir rosināt cilvēkus aizvien vairāk pašiem izmantot elektroniskos norēķinus. Patlaban šajā bankā vien 2% norēķinu nenotiekot elektroniskā veidā, kas krietni pārsniedzot labākos ES rādītājus. Atšķirībā no dažām citām bankām «Swedbank» saviem klientiem savos bankomātos ar vienu karti ļauj izņemt bez maksas līdz Ls 500 mēnesī. Ja naudas summa lielāka, tad jāmaksā 0,2% no izņemtās summas.«Swedbank» arī paaugstināja kredītkaršu procentu likmes. Bankas pārstāve gan mierina, ka likmju kāpuma dēļ kopš 2007. gada vienas kartes īpašniekam ikmēneša maksājumu pieaugums nepārsniedza desmit latus.Uzziņa. Maksa (latos) par naudas pārskaitījumu (līdz Ls 50 000 uz citu banku Latvijā) internetbankāSEB banka 0,25«Swedbank» 0,25«DnB Nord banka» 0,20«Parex banka» 0,25
