Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC) uzskata, ka situācija ar uzturlīdzekļu parādniekiem valstij ir uzlabojusies, jo dati liecina, ka parādu nemaksātāju skaits pakāpeniski samazinās, bet atmaksas procenti ar katru gadu pieaug un šogad vien sasnieguši jau aptuveni miljonu latu.
Baštiks norādīja, ka tas skaidrojams ar efektīvo uzturlīdzekļu parādnieku reģistra interneta pārlūkprogrammas darbību, kas uzreiz ļauj iegūt informāciju par to, vai uzturlīdzekļu parādniekam nav parādījusies nauda vai īpašums, un uzreiz sagatavot rēķinu.Šī sistēma kļūst arvien stingrāka un stingrāka, liekot parādniekiem sākt “just elpu sev aiz muguras” un parādot, ka mūždien nevarēs izvairīties no parādu maksāšanas, jo ne jau vienmēr visus kredītus, mašīnas, īpašumus vai algas varēs reģistrēt uz cita cilvēka vārda, uzskata Baštiks.Kā norādīja ministrs, nav reti tie gadījumi, kuros vairākos tūkstošos iekrāts uzturlīdzekļu parāds tiek atmaksāts vienā reizē, jo parādnieks ļoti vēlas izbeigt parādu saistības.Kā ziņots, patlaban Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā kā parādnieki reģistrētas 14 288 personas, tostarp 13 736 vīrieši un 552 sievietes. Kā informē Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bluķe, visvairāk uzturlīdzekļu parādnieku – 3356 – ir Latgalē, Kurzemes reģionā reģistrēti 3194 uzturlīdzekļu parādnieki, 2927 parādnieki deklarējuši savu dzīvesvietu Vidzemē, 2552 – Rīgā, bet 2259 – Zemgalē.Visvairāk parādnieku vīriešu (3243) ir Latgalē, bet visvairāk parādnieču (136) ir Kurzemē. Savukārt no Latvijas rajonu viedokļa visvairāk uzturlīdzekļu parādnieku dzīvesvietu deklarējuši Daugavpilī un Daugavpils rajonā, kā arī Liepājā un Liepājas rajonā. Vidzemē visvairāk uzturlīdzekļu parādnieku dzīvo Cēsīs un Cēsu rajonā, bet Zemgalē – Jelgavā un Jelgavas rajonā.No pašlaik reģistrētajiem 14 288 parādniekiem 84 personu parāds valstij par viņu bērniem izmaksātajiem uzturlīdzekļiem ir robežās no pieciem līdz desmit tūkstošiem latu. Gandrīz trešā daļa no lielākajiem parādniekiem – 26 personas – sākusi pakāpenisku parāda dzēšanu valstij. Piemēram, kāds vīrietis pat nomaksājis 1646 latus no sava 5184 latu lielā parāda.Vislielākais uzturlīdzekļu parāds kopā ar aprēķinātajiem procentiem pašlaik ir 10 630 latu, kas pašlaik ir vienīgais parāds, kurš pārsniedzis 10 000 latu robežu. Parāds pret valsti izveidojies kādam Talsu rajona iedzīvotājam, kura astoņiem bērniem valsts nodrošina uzturlīdzekļus.Otrs lielākais parāds, kas reģistrēts uzturlīdzekļu parādniekam, izveidojies kādam Jēkabpils rajona iedzīvotājam. Vīrieša septiņiem bērniem uzturlīdzekļus jau vairākus gadus nodrošina valsts, un pašlaik viņa parāds kopā ar aprēķinātajiem soda procentiem ir 9613 lati. Vīrietis ir sācis pakāpenisku parāda dzēšanu un valstij atmaksājis nepilnus divus simtus latu no sava parāda.Trešais lielākais uzturlīdzekļu parādnieks ir kāds Kurzemes iedzīvotājs, kurš dzīvo Kuldīgas rajonā. Valsts ar uzturlīdzekļiem nodrošina septiņus vīrieša bērnus, un parāda apmērs pašlaik ir 8859 lati.Bluķe arī pastāstīja, ka patlaban fonda administrācijā tiek novērota parādnieku intereses aktivizēšanās par parāda apmēru, kuru valsts viņu vietā izmaksājusi bērniem, un tiem aprēķinātajiem soda procentiem.Fonda administrācija vairākas reizes gadā visiem uzturlīdzekļu parādniekiem izsūta atgādinājumus par viņu parāda apmēru, kā arī informāciju par iespējamām sankcijām, jo uzturlīdzekļu parādam valstij nav noilguma, t.i., lai atgūtu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un tiem pielīdzinātos likumiskos procentus, tiks vērsta piedziņa uz jebkuru parādnieka mantu un ienākumiem (tostarp darba samaksu, stipendijām, pabalstiem, mantojumu un pat pensiju) jebkurā parādnieka dzīves posmā. “Saņemot regulārus atgādinājumus par parāda apmēru, parādnieki saprot, ka neizdosies izvairīties no tā samaksas. Rezultātā daudzi uzturlīdzekļu parādnieki vēršas gan fonda administrācijā, gan pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, lai iegūtu informāciju par parāda dzēšanas iespējām,” norādīja Bluķe.
