Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir visaugstākais noziedzības līmenis, ja rēķina procentos uz vienu darbinieku, ko veicinājusi uzraugošo amatpersonu bezdarbība, uzskata Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš.
Jaunajam KNAB priekšniekam vispirms esot jātiek galā ar noziedzību šajā iestādē. “Šajā iestādē ir visaugstākais noziedzības līmenis, ja rēķina procentos uz vienu darbinieku. Iekšējās noziedzības apkarošana šobrīd ir KNAB galvenais uzdevums,” intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” sacīja Bērziņš.Viņaprāt noziedzību KNAB radīja un veicināja uzraugošo amatpersonu bezdarbība. “Ceru, ka šīs amatpersonas – gan SAB direktors, gan ģenerālprokurors – savas kļūdas apzinās un tās vairs nepieļaus. Šāda bezdarbība, kā arī nevienādu noteikumu piemērošana parasti noved pie smagām sekām. Diemžēl arī dubulto standartu piemērošana kļūst izplatīta,” uzsver Bērziņš.Viņaprāt valstī ieviesies tāds jēdziens kā “pašprēmētie”. Slavenākie Latvijas pašprēmētie ir bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.”Likums par interešu konflikta novēršanu nosaka, ka amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumu, lai gūtu labumu sev. Neraugoties uz likumā teikto, mums tomēr ir amatpersonas, kuras šādus lēmumus ir pieņēmušas un par to nav pat disciplināri sodītas. Viņu prēmijas taču bija valsts nauda, bet to viņiem neviens pat neprasa atdot! Tajā pašā laikā ir sliktie cilvēki, kuriem ne tikai prasa kaut ko atmaksāt, bet viņus vēl sauc pie kriminālatbildības,” sacīja Bērziņš.Kā piemēru viņš minēja bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, kuram prasa atdot izmaksātās prēmijas, pat neskatoties uz to, ka ir iestājies noilgums. Tāpat tiek mēģināts krimināli sodīt arī pašreizējo Jūrmalas mēru, kurš ar slimnīcas vadītāju noslēdza mierizlīgumu, nepieprasot atpakaļ visu nelikumīgi izmaksāto atalgojumu. Viņaprāt jāņem vērā, ka liela daļa no atalgojumā izmaksātās summas ir samaksāta nodokļos, tāpat slimnīcas vadītājs varēja arī nepiekrist un nemaksāt neko, un tad būtu piecus gadus jātiesājas, bet tiesāšanās arī maksā naudu.”Prokuratūra un KNAB nez kādēļ šajā mierizlīguma procesā saskatīja likuma pārkāpumu. Ja šī lieta nonāks starptautiskā tiesā, tas Latvijai nesīs postu un kaunu. Bet šīs lietas rosinātājiem par kauna radīšanu valstij jau nekas nedraud. Ģenerālprokuroram, kurš uzrauga likuma piemērošanu, būtu jādomā, kā šādas lietas noregulēt, lai tādas nenonāk līdz starptautiskai tiesai. Bet cik vēl šādu bezjēdzīgu sarosinātu lietu atrodas tiesā? Tiesas ar šādām lietām ir burtiski piehlamotas, un kavējas reālu noziegumu iztiesāšana. Tajā pašā laikā pret tādiem kā Endziņš un Guļāns neviens ne tikai nerosina lietas, bet pat nepieprasa atmaksāt valsts naudu,” sacīja Bērziņš.Viņš pieļāva, ka tiesībsargiem ir kāds labo un ļauno personu saraksts, kurā noteikts, ka vieni ir jātiesā, bet citus aiztikt nedrīkst. Šajā gadījumā šo sarakstu veido ģenerālprokurors, jo viņš pieņem lēmumu. “Kaut gan viņam būtu jānodrošina, lai likums tiktu piemērots vienādi pret visiem visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē – ja tiešām vēlas piedzīt naudu no Jūrmalas slimnīcas direktora, tad atbilstīgi likumam un tā garam vajadzētu būt vēlmei piedzīt naudu arī no Endziņa un Guļāna. Tas, ka minētais nenotiek, rada neizpratni. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē, šiem precedentiem nonākot starptautiskajā tiesā, tas valstij radīs zaudējumus,” sacīja Bērziņš.
