Tiesas prestiža celšanai vislabākais un visefektīvākais līdzeklis ir juridiski argumentēti, skaidri formulēti un cilvēciski saprotami nolēmumi, laikrakstā “Diena” publicētajā viedoklī norāda Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, AT priekšsēdētāja amata kandidāts Ivars Bičkovičs.
Par šādiem spriedumiem vēlāk nav jātaisnojas un jāskaidrojas – pamatots un saprotams nolēmums ceļ tiesu autoritāti, stiprina sabiedrības uzticēšanos un mazina vēlmi pamācīt, kā “pareizi” būtu izlemjama lieta, uzskata Bičkovičs.Vispārīgi, nekonkretizēti pārmetumi tiesu sistēmai par tās korupciju, kas sabiedrībā tika uzturēti ar juridiski un morāli nekorektiem līdzekļiem, joprojām absolūtam vairākumam tiesnešu ir nepelnīts nopēlums. Turklāt, šādas pārliecības uzturēšana degradē sabiedrības tiesisko apziņu un apgrūtina patiesības noskaidrošanu, uzskata Bičkovičs.Lai gan AT priekšsēdētājam atbilstoši likumam “Par tiesu varu” nav dotas tiešas pilnvaras ietekmēt tiesu sistēmā notiekošo – cīnīties pret negācijām, stiprināt tiesnešu audzināšanas un izglītošanas darbu, tomēr arī no viņa tiek prasīta skaidra un argumentēta nostāja. “Tāpēc, ja man tiktu dots uzdevums izskaust korupciju, kas saskaņā ar sabiedrībā izplatītu priekšstatu pastāv tiesu sistēmā, tad es vispirms censtos noteikt skaidru problēmas diagnozi, jo uzdevums ir vispārinātāks, aptuvenāk formulēts, jo grūtāk ir atrast tam risinājumu. Aizdomas par negodprātīgu tiesnešu darbu, kas tiek publicētas presē, patiesībā aptver visai šauru tiesu iestāžu, pareizāk sakot, tajās strādājošo cilvēku, skaitu,” raksta Bičkovičs.Viņš norāda, ka ir daudz tiesu, faktiski vairākums tiesu un tiesnešu, kas ar savu darbu ir ārpus jebkādas aizdomu ēnas. Saistībā ar “skandalozām lietām” un “skandaloziem tiesnešiem” masu medijos tiek pieminētas atsevišķas Rīgas pilsētas tiesas. Nesenā pagātnē arī Rīgas apgabaltiesai tika pievērsta īpaša uzmanība, bet te problēma lielā mērā sakņojās tieši nepārdomātā izskatāmo lietu slodzes sadalījumā, un tas radīja dažādi tulkojamas situācijas. Nodrošinot pietiekamu tiesnešu skaitu, šī problēma ir atrisināta. Patlaban ir pārslodzes pazīmes AT palātās, kur rodas agrāk nebijušie lietu uzkrājumi, bet Bičkovičs nedomā, ka tāpēc pieaugtu korupcijas risks, bet darba kvalitāti gan tas apdraud.Tiesnešu darbam presē izvirzīto pretenziju izvērtējums ļauj AT priekšsēdētāja amata kandidātam apgalvot, ka nevar runāt par korupciju kā vispārēju sistēmu, pat ne kādā atsevišķā tiesā. Ir tikai dažu tiesnešu negodprātība, kas, protams, ir kā darvas karote. Attiecīgām iestādēm, ja ir pamatotas aizdomas par kukuļņemšanu vai savtīgām interesēm, šādi fakti ir jāatklāj, jāpierāda noziedzīgā rīcība, lai vainīgos var saukt pie atbildības. Aizdomas un mājieni nav juridisks instruments. Arī disciplinārlietu nevar ierosināt “tāpat vien” – ir jābūt konstatētam pārkāpumam. Tieši tāpēc “pašattīrīšanās”, ko tiesnešiem uzstājīgi piedāvāja sakarā ar pērnā gada skandālu, nevarēja būt pietiekami efektīvs risinājums, skaidro Bičkovičs.”Tiesnešu biedrībai, ko man ir gods vadīt, nepamatoti tiek pārmesta nekritiska attieksme pret negodīgiem tiesnešiem. Patiesībā tā vienmēr paudusi nosodījumu jebkādai kolēģu neētiskai vai negodprātīgai rīcībai, tajā pašā laikā iestājoties pret atsevišķu tiesnešu un tiesu sistēmas kopumā vispārinātu, nepamatotu nomelnošanu,” norāda Bičkovičs.Pēc Bičkoviča domām, cēlonis korupcijai vispirms ir meklējams šo atsevišķo negodprātīgo tiesnešu galvās, nevis žogu trūkumā ap tiesas namu.”Ja kāds vēlēsies pārkāpt likumu un tiesneša zvērestu, tad viņš tiksies ar ieinteresētajiem cilvēkiem teātrī, trenažieru zālē, poliklīnikā vai pat savā kāpņu telpā, jo varbūt kaimiņam ir tāda vajadzība. Patlaban mūsu darbā korupcijas riski ir samazināti līdz minimumam. Varētu pat teikt, ka tiesnešu darba labā ir izdarīts maksimālais, arī atalgojuma un pensijas ziņā. To apliecina pretendentu konkurence – uz vakancēm ir rinda, un paviršs, negodprātīgs savu pienākumu veicējs ātri tiek nomainīts,” raksta Bičkovičs.Viņš atzīst, ka, protams, ir jāturpina apmācība jebkurā tiesu līmenī, jo nereti runa nav par korumpētību, bet par neprofesionalitāti.Ja Bičkovičs tiks ievēlēts par AT vadītāju, viņš vēlas veicināt lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu, paplašinot savstarpēju domu apmaiņu un rēķinoties ar tajā paustiem viedokļiem.
