Līdz ar vēsāka laika iestāšanos aizvien biežāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem izsaukumus uz mazdārziņu rajoniem, kur ugunsnelaime izcēlusies kādā no daudzajām dārzu mājiņām.
Kā norāda VUGD pārstāvis Raivis Narbuts, bieži vien mazdārziņu apsaimniekotāji un īpašnieki, mēģinot paildzināt dārzkopības sezonu, savās dārza mājiņās ierīko dažādas apkures ierīces vai arī izmanto vecus elektriskos sildītājus, kas mēdz būt bojāti. Taču šis elektrosildītājs vai paštaisīta sildierīce, vai nekalibrēts un paštaisīts elektrotīklu aizsardzības drošinātājs, ātri vien var izraisīt ugunsgrēku. Ja ugunsnelaime izceļas dienas laikā, to ātrāk pamana, un nodeg tikai dārza mājiņa. Daudz traģiskāki ugunsgrēki notiek nakts laikā, kad cilvēki guļ, atzīmē ugunsdzēsēji.Rīgā lielākoties ugunsgrēkos bojāgājušie ir bezpajumtnieki, kas cenšas dārza mājiņās patverties no aukstuma un lieto nedrošas sildierīces. Tā kā šie «nelūgtie viesi» visai bieži mēdz būt alkohola reibumā, viņi nereti arī aizmieg ar kvēlojošu izsmēķi rokā vai arī nomet to, kur pagadās, vai pat dārza mājiņā uz grīdas sakur ugunskuru.VUGD aicina visus mazdārziņu īpašniekus dārza mājiņās, kur tas nav paredzēts, neizbūvēt krāsniņas, kā arī lietot tikai nebojātas elektroietaises, kuru jauda nav lielāka nekā to pieļauj mājiņas elektroinstalācija. Tāpat ugunsdzēsēji mudina pirms ziemas parūpēties, lai dārza mājiņas tiktu noslēgtas tā, lai tur nevarētu iekļūt nepiederoši cilvēki.Kā liecina statistika, ja pagājušā gada laikā valstī tika reģistrēti 467 dārza mājiņu degšanas gadījumi, tad šī gada deviņos mēnešos reģistrēti jau 379 gadījumi.
