Satversmes tiesa (ST) par Biodegvielas likuma normām neatbilstošu atzinusi valdības noteikumus un to pielikumus, kuros virknei uzņēmumu, tostarp lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai “Latraps” un AS “Baltic Holding Company”, noteikts biodegvielas ražošanai nepieciešamo kvotu sadalījums.
Kā ziņots, ST šā gada janvārī pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pieteikuma ierosināja lietu par to, vai Biodegvielas likuma 8.panta pirmajai daļai un likuma “Par akcīzes nodokli” 8.panta ceturtās daļas 1.punktam atbilst valdības noteikumu punkts par finansiāli atbalstāmo kvotu biodegvielas ražošanai 7 813 953 litru apjomā “Latraps” un 32 55 814 litru apjomā BHC.Saskaņā ar Biodegvielas likuma 8.panta pirmo daļu valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta (MK) paredzētajā kārtībā.Kā informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska, ST atzinusi par Biodegvielas likuma 8.panta 1.daļai neatbilstošu un spēku zaudējušu pielikumu 2005.gadā izdotajai kārtībai, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai.Kā spēkā neesošs atzīts arī šā gada pavasarī pieņemto noteikumu nr.280 par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai 3.pielikums, kurā noteikts līdzīgs kvotu sadales regulējums kā 2005.gada noteikumos.Pielikums atzīts par spēkā neesošu no šā gada 1.novembra, lai dotu attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm laiku izdot regulējumu par kvotu sadali augstāka juridiska spēka tiesību normām atbilstošā formā, informēja Kovalevska.ST spriedumā secinājusi, ka no Biodegvielas likuma izriet, ka likumdevēja mērķis bija pilnvarot MK reglamentēt procesuālo kārtību, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts biodegvielas ražošanai.Likumdevējs nav pilnvarojis MK noteikumos paredzēt kvotas konkrētiem biodegvielas ražotājiem, secinājusi ST. ST norādījusi, ka šādus priekšrakstus ar uzņēmumu un kvotu uzskaitījumu nevar uzskatīt par tiesību normām, jo tiem nepiemīt tiesību normai raksturīgās pazīmes; kvotas ir atzīstamas par individuālu regulējumu, ko var apstrīdēt administratīvajā tiesā. Ietverot kvotas normatīvajā aktā, līdz ar to paredzot, ka tās var apstrīdēt vienīgi ST, MK ir ierobežojis indivīdu tiesības aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses, vēršoties administratīvajā tiesā. Tādējādi MK pārkāpis tam Biodegvielas likumā dotā pilnvarojuma robežas, secinājusi ST.Ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu un lietderības apsvērumus, ST nav lēmusi par kvotu sadales regulējuma atcelšanu no tā izdošanas brīža. ST spriedums nav pārsūdzams.Ģenerālprokurors pieteikumā ST norādīja, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par biodegvielas ražotāju jāuzskata Komercreģistrā reģistrēts komersants, kas ražo biodegvielu akcīzes preču noliktavā, un tam ir izsniegta speciāla atļauja jeb licence noliktavas turētāja darbībai.Likuma “Par akcīzes nodokli” 8.panta ceturtās daļas 1.punkts noteic, ka akcīzes preču ražošana ir atļauta akcīzes preču noliktavās. ST nav vērtējusi apstrīdēto dokumentu atbilstību šiem noteikumiem.
