Latvijā pašlaik gandrīz vienlaicīgi attīstās politiska un ekonomiska krīze, kas negatīva scenārija gadījumā izvērtīsies par plašu sociālo krīzi un ļoti negatīvas apstākļu sakritības gadījumā vietumis pāries arī sporādiskā humanitārā krīzē, brīdina Valsts prezidenta izveidotā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK).
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, komisija secinājusi, ekonomiskā nelīdzsvarotība, pat veiksmīga risinājuma gadījumā finanšu un ekonomiskai krīzei, tomēr var novest pie būtiskas sociālās nelīdzsvarotības. Budžeta tēriņu samazinājums un nepieciešamība īstenot strukturālās reformas radīs sociālo spriedzi krīzes laikā. Savukārt, ekonomikai uzsākot augšupeju un krīzei beidzoties, mājsaimniecību dzīves līmeņa uzlabošanās sekos tikai ar zināmu laika nobīdi.„Tādējādi Latvijas sociālai politikai būs jāiztur gan krīzes, gan arī zināms pēckrīzes periods apstākļos, kad tiek veiktas vērienīgas reformas izglītībā un veselības jomā, mainās Latvijas pašvaldību pārvaldības modelis un valda bezprecedenta neuzticība politiķiem un valsts pārvaldei,” norāda SAK eksperti.SAK uzskata, ka sociālā nelīdzsvarotība un līdz ar to izraisītie apdraudējumi var bremzēt ekonomiskās augšupejas tempus, arī krīzei beidzoties. Ekonomiskās izaugsmes prognozes tiek regulāri pārskatītas un pazeminātas, vienlaikus uzsverot, ka ekonomiskās krīzes zemākais punkts un lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā. Pašlaik nav skaidrs, cik ilgi un cik dziļa krīze būs. Šāda objektīva neziņa padziļina sociālo spriedzi, kas sociālpsiholoģiski indivīdiem apgrūtina saprātīgu risinājumu atrašanu un ieviešanu arī sabiedriskā līmenī. Pieaug individuālās un sociālās drošības riski, taču vienlaikus samazinās valsts pārvaldes dienestu iespējas uz tiem adekvāti reaģēt, brīdina eksperti.SAK arī atzīst, ka „finanšu krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes mērogi un tās risinājumu ārkārtējais raksturs nopietni apdraud ilgtermiņa sociālās sistēmas stabilitāti, it īpaši pensiju un demogrāfijas jomā. Sociālās politikas neatliekamie, tūlītēji veicamie uzdevumi tādējādi jāskata vidējā un pat ilgtermiņa perspektīvā.
