Otrdien Briselē notika Latvijas lauksaimnieku protesta akcija, kurā tika pausta neapmierinātību ar tiešo maksājumu nevienlīdzīgo sadalījumu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tajā piedalījās gandrīz pussimts piketētāju.
«Mūs kā piketētājus pamanīja, jo bijām vienīgie, un mūsu Latvijas karoga krāsas krekli bija iespaidīgi un efektīvi. Tāpēc uzskatu, ka piketa mērķis ir sasniegts,» notikušo raksturo Latvijas Zemnieku federācija valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas pārstāvis Ivars Bušmanis norādīja, ka Latvijas zemnieku piketi šodien Briselē ir pamanīti un novērtēti, it īpaši tāpēc, ka šis ir pirmais mūsu valsts zemnieku pārstāvju pikets Briselē. Pēc viņa teiktā, patlaban tiek gatavoti priekšlikumi, kā jaunajām dalībvalstīm gūt lielāku ieguvumu no ES Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes. Piketa laikā ar zemniekiem tikās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš piketētājus sveica Latvijas 90.gadadienā. Pēc piketa Latvijas zemnieku pārstāvji iepazinās ar Eiropas Parlamenta (EP) ēku un tikās ar EP deputātiem. Trešdien no pulksten 9 līdz 12 pikets turpināsies. EP deputāts Valdis Dombrovskis uzskata, ka Latvijas izredzes panākt līdzvērtīgus maksājumus šobrīd ir vājas, ja vien Zemkopības ministrija saviem ES partneriem nepiedāvās jaunus risinājumus papildu līdzekļu piesaistei no ES budžeta. Latvija varētu arī prasīt kompensāciju, lai segtu maksājumu starpību, tam gan būtu nepieciešams lielāko ES «naudas maka» turētāju Vācijas un Francijas atbalsts, šādu V.Dombrovska viedokli apauda viņa padomniece Elīna Melgaile.Eiropas Komisijas priekšlikums par lauksaimniecības politikas pārskatu neparedz maksājumu izlīdzināšanu, bet piedāvā turpināt īstenot diskriminējošu lauksaimniecības politiku jaunajās dalībvalstīs. Īpaši tas attiecas uz Latvijas zemniekiem, kuri saņem vismazākos platību maksājumus no visiem 27 ES dalībvalstu lauksaimniekiem, paziņojumā medijiem norāda V.Dombrovskis.18. un 19.novembrī Briselē ES lauksaimniecības ministru sanāksmē tiek analizēti ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas veselības pārbaudes rezultāti, tāpēc Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki organizē miermīlīgu protesta akciju, lai vienotā tirgū prasītu godīgus tiešos maksājumus.Latvijas zemkopības ministrs vairākas reizes ES lauksaimniecības ministru sanāksmē ir norādījis uz nepieciešamību mainīt nevienlīdzīgos tiešo maksājumu nosacījumus. Taču, visticamāk, tiešo maksājumu nosacījumi Latvijai tiks mainīti tikai nākamajā plānošanas periodā pēc 2013.gada.Zemkopības ministrija ir veikusi aprēķinus par Latvijas zaudējumiem ES līdzšinējās maksājumu sistēmas saglabāšanas gadījumā un aplēsusi – ja nevienlīdzīgā maksājumu sistēma netiks mainīta, Latvija piecu gadu laikā neiegūs aptuveni 1,6 miljardus eiro (1,12 miljardus latu).
