Pagājušā gada beigās Latvijā bija 1732 brīvas darba vietas, kas ir par 4,2 tūkstošiem jeb 70,6 procentiem mazāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti jeb 7,2 procentiem mazāk nekā septembra beigās, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Tostarp sabiedriskajā sektorā 2009.gada beigās bija 1,3 tūkstoši brīvu darba vietu, kas ir par 69,1% mazāk nekā 2008.gada beigās un par 9,1% mazāk nekā pērn septembra beigās, bet privātajā sektorā – 0,4 tūkstoši brīvu darba vietu, kas ir kritums par 74,4% salīdzinājumā ar 2008.gada beigām un par 1,3% mazāk nekā septembra beigās.Statistikas pārvaldē atzina, ka brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā krities no 0,6% 2008.gada beigās līdz 0,2% 2009.gada beigās. Privātajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 0,3% 2008.gada beigās līdz 0,1% 2009.gada beigās, bet sabiedriskajā sektorā – attiecīgi no 1,3% līdz 0,5%.Visvairāk brīvo darba vietu pagājušā gada beigās bija valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 775, kas ir par 45,9% mazāk nekā pirms gada. Tostarp lielākais brīvo darbvietu skaits bija sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas iestādēs, ugunsdzēsības dienestos, kā arī tieslietu iestādēs.Otrs lielākais brīvo darba vietu skaits pagājušā gada beigās bija veselības un sociālās aprūpes jomā – 158 brīvas darba vietas, kas ir kritums par 76,3% salīdzinājumā ar 2008.gada beigām, bet trešais lielākais brīvo darba vietu skaits bija transporta un uzglabāšanas sfērā – 142 brīvas darba vietas, kas ir par 85% mazāk nekā pirms gada.Statistikas pārvaldes dati arī atklāj, ka aizņemto darbvietu skaits 2009.gada beigās, salīdzinot ar septembra nogali, samazinājies par 24,9 tūkstošiem jeb 3,1% – līdz 767,8 tūkstošiem. Tostarp privātajā sektorā aizņemto darbvietu bija 487,1 tūkstotis, kas ir par 21,3 tūkstošiem jeb 4,2% mazāk nekā pagājušā gada septembra beigās, bet sabiedriskajā sektorā bija 280,8 tūkstoši aizņemto darbvietu – par 3,6 tūkstošiem jeb par 1,3% mazāk.Salīdzinot ar 2008.gada nogali, 2009.gada beigās valstī likvidēti 216,3 tūkstoši darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 22%. Privātajā sektorā likvidēti 169 tūkstoši darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 47,3 tūkstoši, kā dēļ aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 25,8% un 14,4%.Aizņemto darbvietu skaits 2009.gada beigās, salīdzinot ar 2008.gada nogali, visstraujāk samazinājies būvniecībā – par 43,1% jeb 34,5 tūkstošiem, izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumos – par 27,1% jeb 8,4 tūkstošiem, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos – par 25,2% jeb 9,5 tūkstošiem, kā arī tirdzniecībā – par 24,8% jeb 45,8 tūkstošiem.«SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis aģentūrai BNS atzina, ka pērn par vairāk nekā 200 tūkstošiem samazinājās darba vietu skaits, turklāt privātajā sektorā darba vietu skaita likvidēšana notikusi straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Privātajā sektorā darbinieku atlaišana pērn bijusi ļoti izteikta, darba vietu skaitam sarūkot par ceturto daļu, savukārt valsts un sabiedriskajās iestādēs primāri tika spiests uz algu samazinājumu, nevis darbinieku skaita samazinājumu.Viņš piebilda, ka visstraujākais darba vietu skaita sarukums bijis jomās, kurās tā saucamajos treknajos gados bija vērojama vislielākā izaugsme.Rudzītis minēja, ka līdz ar pieprasījuma samazināšanos pēc darbaspēka būtiski kritās arī brīvo darba vietu skaits, turklāt gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.«Patlaban brīvo darba vietu skaits ir kritiski zems – šis rādītājs varētu būt pietuvojies savai zemākajai atzīmei. Uz vienu vakanci pašlaik pretendē ļoti daudz bezdarbnieku, kuru skaitam līdz šim bijusi tendence palielināties, līdz ar to brīvo darba vietu procentuālais īpatsvars tuvākajā nākotnē saglabāsies salīdzinoši mazs. Situācija ar darba vietām varētu mazliet uzlaboties gada otrajā pusē, pirmām kārtām uz eksportu vērstajos uzņēmumos privātajā sektorā, savukārt valsts pārvaldē aizņemto darba vietu skaits gada laikā varētu vēl samazināties,» pastāstīja Rudzītis.«Swedbank» vecākais ekonomists Dainis Stikuts aģentūrai BNS pavēstīja, ka aizņemto darba vietu skaits pērn ik ceturksni vidēji samazinājās par 54 tūkstošiem. Gada beigās situācija palika mierīgāka un aizņemto darba vietu samazinājums sabremzējās līdz 7% pretstatā 38% gada sākumā.«Tā kā iekšzemes kopprodukta (IKP) lielākais kritums jau ir aiz muguras un arvien vairāk parādās ekonomikas stabilizācijas un atkopšanās pazīmes (eksports, rūpniecības un mazumtirdzniecība), līdzīgai ainai ir jābūt arī darbaspēka tirgū. Pašlaik nodarbinātie varēs justies drošāk, jo darba vietas zaudēšanas varbūtība būs jūtami samazinājusies, un bezdarbnieki varēs cerēt uz jaunu darba vietu rašanos. Tomēr jūtamāks nodarbinātības pieaugums sekos nedaudz vēlāk, iespējams, pat tikai 2011.gadā, kad uzņēmumi sajutīs labākas izaugsmes iespējas. Un tas nav atkarīgs tikai no ekonomiskās situācijas pasaulē, bet arī valsts ekonomiskās politikas,» klāstīja Stikuts.
