Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie dati liecina, ka situācija mājsaimniecībās ir nedaudz uzlabojusies.
2010.gada trešajā ceturksnī uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā norādījuši 56% mājsaimniecību (pirmajā ceturksnī – 75%; otrajā ceturksnī – 67%), tostarp pilsētās labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā atzina 58% mājsaimniecību (pirmajā ceturksnī – 76%; otrajā ceturksnī – 70%), bet laukos – 52% (pirmajā ceturksnī – 72%; otrajā ceturksnī – 58%), apkopojusi CSP Nodarbinātības statistikas daļas pārstāve Zaiga Priede.Mājsaimniecību īpatsvars (%), kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā 1.ceturksnī
2.ceturksnī
3.ceturksnī
Valstī kopā
75
67
56
pilsētās
76
70
58
laukos
72
58
52
Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli tika minēti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās; darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast; darba samaksas aizkavēšana u.c. iemesli.Savukārt 16% no tām mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis (1.ceturksnī – 11%, 2.ceturksnī – 14%). 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas (1.ceturksnī – 7%, 2.ceturksnī – 8%).Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.Mājsaimniecību īpatsvars (%), kas veikušas taupības pasākumus 1.ceturksnī
2.ceturksnī
3.ceturksnī
Ierobežoja vai atlika apģērba iegādi
66
57
56
Samazināja pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens utml.) patēriņu
50
40
38
Atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ
32
23
22
Nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei
28
23
20
Kavēja īres vai komunālos maksājumus
25
22
20
Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču, tāpat kā iepriekš, apmēram četras piektdaļas (81%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav. 50 % no visām aptaujātajām mājsaimniecībām, kurās šādi uzkrājumi bija, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tie ir samazinājušies. Ja šie uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, tad vairāk nekā pusei (53%) mājsaimniecību ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem.Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 11% mājsaimniecību (1.ceturksnī –10%, 2.ceturksnī – 11%). Būtiski nav mainījusies tā mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem – 12% mājsaimniecību. Savukārt 5% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.CSP turpinās veikt šādu aptauju katru ceturksni un regulāri informēs par tās rezultātiem.
