«Miers dvēselē varbūt iestāsies pēc pēdējās pedagoģiskās sēdes jūnija beigās, kad pēc skolu apvienošanas būs nodzīvots viens periods. Citādi riskējam kaut ko palaist garām, bet mums jādara viss iespējamais, lai viss būtu kārtībā,» uz līdz šim noieto pēc Jelgavas 1. pamatskolas pievienošanas Jelgavas 2. internātpamatskolai atskatās izglītības iestādes vadītāja Larisa Simkina. Sākumā daudziem pārmaiņas gan radījušas spriedzi, bet nu tā krietni mazinājusies.
Lēmums par abu mācību iestāžu, kas saskaņā ar pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikumiem īsteno izglītības programmas bērniem ar speciālām vajadzībām, apvienošanu tika pieņemts 2014. gada 27. februārī. Pašvaldība to skaidroja ar skolēnu skaita un līdz ar to finansējuma kritumu. Tas savukārt radīja pamatotas bažas, ka šiem bērniem ilgtermiņā vairs nebūs iespējams pienācīgi pilnveidot atbalsta sistēmu, kā arī paaugstināt izglītības kvalitāti.
«No februāra līdz maija beigām caur skolu izgāja visi, kas vēlējās pārliecināties, vai to spēsim, un viņu bija daudz – gan Jelgavas 1. pamatskolas audzēkņu vecāki, gan pašvaldības, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un ministrijas pārstāvji. Reiz to visu jau piedzīvojām un bijām pārliecināti, ka darīsim visu, lai būtu labi. Ja cilvēkā ir šī pārliecība, viņš ir gatavs aktīvi strādāt, nevis gaidīt – paskatīšos, kā būs! Ļoti labi sapratām, ka bez mums neviens cits šo darbu nepaveiks,» teic direktore, atsaukdama atmiņā 2009. gadu, kad internātskolai pievienoja Jelgavas 3. sākumskolas filiāli.
Toreiz tā atradās Pulkveža Brieža ielas ēkā, kas tika izraudzīta bērnudārza «Ķipari» izveidošanai. Tā uz Filozofu ielu 50 pārnāca četras klases, kā arī divas pirmsskolas izglītības grupas, kas īstenoja vispārējās izglītības programmas. Šajā mācību gadā šī sistēma mainījās vēlreiz. Lai dotu vietu audzēkņiem no Zemgales prospekta, 2. internātpamatskolas pirmsskolēni atraduši sev citas mājas.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 12.marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
