Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku sākuši zagt degvielu no degvielas uzpildes stacijām (DUS), tāpēc risinājums varētu būt pāriešana uz priekšapmaksu, šodien raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
To, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēki no DUS vienkārši aizbrauc nesamaksājuši, laikrakstam apstiprina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, norādot, ka degvielas zagļus varot iedalīt divās grupās – individuālajos un zagļu grupējumos.”No tā cietuši visi DUS tīkli, kuros var norēķināties ar pēcapmaksu, līdz ar to tas neattiecas uz “Neste A24″ stacijām un mazajām DUS laukos, kurās nevar ieliet benzīnu pirms norēķināšanās,” skaidro Karčevskis.AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš gan norāda, ka nebūtu pareizi teikt, ka šobrīd degvielas zādzību skaits ir graujoši liels. “Bet, ja kādreiz varējām runāt vien par atsevišķiem gadījumiem, tad šobrīd varu apstiprināt, ka tā kļuvusi par jaunu tendenci,” stāsta Riekstiņš.Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, šī gada sākumā degvielas zādzības esot pieaugušas aptuveni par vienu trešdaļu, kas esot salīdzinoši liels kāpums. Turklāt “Virši-A” novērojumi liecina, ka pēdējo mēnešu laikā degvielu zog arī transportlīdzekļu vadītāji, kuru spēkrati ir jauni un kuru vērtība krietni pārsniedz vidējo līmeni. Turklāt šādām automašīnām nereti tiek izmantotas viltotas vai neeksistējošas reģistrācijas numura zīmes.”Tas tikai pierāda, ka degvielas zādzība ir iepriekš plānota,” uzsver Riekstiņš.Dažās Rietumeiropas valstīs, lai cīnītos ar šādiem gadījumiem, automašīnām priekšā tiek uzstādīti tā sauktie “eži”, kas tiek nolaisti tikai tad, kad autovadītājs ir norēķinājies par degvielu. Karčevskis gan norāda, ka Latvijā šādai tendencei sekas varētu būt pāriešana uz priekšapmaksu.Jau tagad daudzos benzīntankos degvielu ar pēcapmaksu nevar ieliet noteiktā stundā nakts laikā – nākotnē, iespējams, šāda varbūtība būs liegta par dažām stundām ilgāk, prognozē Karčevskis.Savukārt “Virši-A” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka šobrīd situācija neesot tik nopietna, lai vajadzētu domāt par papildus drošības pasākumiem. “Līdz šim pietiekami efektīva ir bijusi ieviestā sistēma – visas degvielas uzpildes stacijas ir aprīkotas ar drošības sistēmām, darbinieki ir instruēti par rīcību zādzību laikā,” stāsta Riekstiņš. Situāciju gan apgrūtinot fakts, ka degvielas zādzība juridiski ir uzskatāma par notikušu vien brīdī, kad garnadzis pametis degvielas uzpildes stacijas teritoriju. Ja arī pirms tam degvielas uzpildes stacijas operatoram klienta rīcība rada aizdomas, viņš nav tiesīgs uzsākt nekādus pretpasākumus.SIA “Latvija Statoil” pieredze rādot, ka gadījumi, kad cilvēki nesamaksā par uzpildīto degvielu, mēdz būt dažādi – dažkārt tā esot vienkārši aizmāršība, un cilvēks atgriežas vēlāk, lai samaksātu,bet dažkārt cilvēki tā rīkojas mērķtiecīgi.”Vēlos uzsvērt, ka par katru izdarīto zādzību degvielas uzpildes stacijā policijā tiek ierosināta krimināllieta,” norāda “Latvija Statoil” “Vide.Veselība.Drošība.” departamenta vadītājs Viesturs Astičs. Pateicoties DUS video novērošanas sistēmām, personāla prasmēm, efektīvai sadarbībai ar apsardzi un arhivēšanas sistēmai, “Latvija Statoil” varot operatīvi iesniegt visus lietas ierosināšanai un izmeklēšanai nepieciešamos materiālus, līdz ar to tas neprasot papildus resursus.
