Rīga, 21.aug. Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru apmeklēt valsts aģentūru «Jaunie trīs brāļi» un iepazīties ar iecerēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību.
Kultūras ministre šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā «900 sekundes» noraidīja Valsts prezidenta bažas par kultūras iestāžu būvniecības ietekmi uz ekonomiku, norādot, ka bibliotēka tiks būvēta sabalansēta budžeta ietvaros, Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība tiks veikta par privātiem līdzekļiem, bet koncertzāles būvniecības sākšana atlikta līdz 2010.gada.Demakova sacīja, ka pēc likuma «vienīgais lielais eksperts» ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš vakar telefonsarunā ar ministri apstiprinājis, ka bibliotēkas būvniecība neapdraud ekonomiku.
Kā informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule, Demakova ir uzrakstījusi vēstuli Valsts prezidentam Zatleram, kurā uzaicina viņu apmeklēt aģentūru «Jaunie trīs brāļi», kas nodarbojas ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu.
Demakova vēstulē Valsts prezidentam raksta: «Šā gada 20.augustā intervijā Latvijas Radio paudāt viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu «jāiesaldē» inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus. Kultūras ministrijas rīcībā esošie fakti, kā arī valdības lēmumi un citi normatīvie akti neļauj mums piekrist un sekot šādam Jūsu aicinājumam.»
Piedalīties iespējamajā sarunā Demakova ir uzaicinājusi arī Latvijas Bankas, kas pēc likuma ir valdības un Saeimas eksperts ekonomiskajos jautājumos, prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurš uzaicinājumu esot pieņēmis.
Kā ziņots, Zatlers pirmdien pauda viedokli, ka esošajā ekonomikas situācijā ir jāizvērtē iecerēto lielo būvprojektu lietderīgums un iespējama būvniecības termiņu pārcelšana.
Pēc Zatlera domām, kamēr nav nostabilizējusies Latvijas ekonomika, ir jēga padomāt par iespējamu būvniecības projektu realizēšanas atlikšanu, no tiem neatsakoties, bet izstrādājot precīzus tehniskos projektus.
Jau ziņots, ka arī ekonomisti iepriekš norādījuši, ka iecerētie vērienīgie būvprojekti var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.
Kultūras ministrija (KM) paudusi asu kritiku šādam prezidenta viedoklim, saucot to par populismu.
Jau ziņots, ka valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā: jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja.
«Gaismas pili» paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā – 2010.gadā.
Valdībai iesniegtajā finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) informatīvajā ziņojumā teikts, ka, pēc veiktajiem aprēķiniem būvprojekta skiču stadijā, LNB ēkas būvniecības izmaksas ir 116,8 miljoni latu, tai skaitā plānotais sadalījums pa turpmākiem gadiem: 2008.gadā – 35,9 miljoni latu pamatkonstrukcijām un ēkas karkasa izbūvei, 2009.gadā – 44,6 miljoni latu ēkas fasādei, apdarei un inženiertehniskajiem darbiem, 2010.gadā – 26,6 miljoni latu inženiertehniskajiem darbiem, speciālajam aprīkojumam un informācijas un komunikāciju tehnoloģiskajām iekārtām.
Lai nodrošinātu LNB ēkas būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo naudas plūsmu, tik liela apjoma projektam tika izstrādāts finansējuma modelis, kurā plānots, ka nepieciešamo līdzekļu ieguldīšana tiks nodrošināta no ģenerāluzņēmēja puses, bet valsts budžets ilgtermiņā veiks investīciju atmaksu ģenerāluzņēmējam, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa saistības.
Valsts pilnvaras plānotajām ilgtermiņa finanšu saistībām nākotnē LNB projekta īstenošanā ir noteiktas likumā «Par valsts budžetu 2007.gadam», un tās ir 6,97 miljoni latu 2008.gadā, 6,97 miljoni latu 2009.gadā un 132,43 miljoni latu tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai, ar ko tiks segtas LNB ēkas būvniecības izmaksas un tās būvniecībai nepieciešamo resursu piesaistes izmaksas.
Pēc pašreizējām aplēsēm, par «Gaismas pili» valstij būs jāsamaksā vairāk nekā 146 miljoni latu.
KM iesniegusi Ministru kabinetā lēmumprojektus, kas paredz atlikt uz 2008.gadu lemšanu par Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju.
