Turpinām iepazīt mūspuses izlaiduma klases. Šoreiz ciemojamies pie Tehnoloģiju vidusskolas devītajiem.
Tehnoloģiju
vidusskolas 9.m klasi «Ziņas» sastop Ozolskvērā. Pabijuši pie Jelgavas
Mašīnbūves rūpnīcas dzelzs vārtiem, Noras Bumbieres pieminekļa, Jelgavas
studenta statujas, Pasta salas mīlestības kokiem un dzelzceļa tilta,
brūnais alnis ir pēdējais objekts ceļā pa metāla pēdām. Tāds ir viens no
skolas tā saucamās parku stundas «Līdz ausīm Jelgavā» uzdevumiem, kuru
sarakstā tāpat ir dažādu mācību priekšmetu skolotāju pasūtītā koku
mērīšana, krustvārdu mīklu minēšana, stāstījumu un prezentāciju
veidošana. Tikuši galā, devītie, sildoties maija saulītē, ir gatavi
sarunai par sava kolektīva vakardienu, šodien un nedaudz arī rītu.
Skolotājas
Ilvijas Bauskas audzināmā 9.m klase, kur 20 jauniešu pulkā ir septiņi
puiši un 13 meitenes, ir viena no trim Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas
klasēm, kas 10. jūnijā saņems savu pirmo nozīmīgo dokumentu par
veiksmīgu pamatizglītības apguvi. No a un b m atšķiras ar to, ka,
īstenojot skolas vīziju, šīs klases skolēniem ir vairāk matemātikas
stundu, kā arī viņi apgūst programmēšanu, tā attīstot matemātisko
domāšanu.
Lai gan 7. klasē pašreizējie devītie stājās apzināti, tas
vēl negarantēja palikšanu šajā novirzienā. Izvērtējot katra varēšanu,
viņi tikuši dalīti, pārcelti un pievienoti, tā izveidojot savdabīgu
izlasi. Šim procesam gan bijis savs mīnuss. Trīs gadu laikā tā arī nav
izdevies izveidot vienotu veselumu – jaunieši ir diezgan
sadrumstalojušies savās draugu grupiņās, atzīst skolotāja, piebilstot,
ka tas traucējis organizēties lielākiem pasākumiem. Piemēram,
ekskursijām, kam sākumā gribētāju daudz, bet darītāji vien daži. Tas gan
nenozīmē, ka devītie m nekur nav bijuši un neko nav redzējuši. Cits aiz
cita viņi ar sajūsmu atceras braucienu uz Rundāles un Bauskas pili,
Motormuzeju, «Lāču maizes» ceptuvi un citām apskates vietām.
Arī
klases vakari, kas prasa organizatorisku komandas darbu, bijuši atmiņā
paliekoši, jo rīkoti kādas tēmas zīmē. Tā 8. klasē notikuši «jūrnieku
svētki» ar amerikāņu kalniņiem, jautrām spēlēm un dejām, ka skolotāja
pat sirmu matu dabūjusi. «Astotā klase bija pats sarežģītākais posms –
visādas dullības nāca ārā,» nu jau ar smaidu atceras I.Bauska, savus
audzināmos patlaban raksturodama kā «prātīgus un klusus».
Foto: Maksims Šaldajevs. Visu rakstu
lasiet piektdienas, 6. maija, «Zemgales Ziņās».
