Latvijas sociālā budžeta ilgtspējai traucē “trekno gadu” laikā pārāk augstu līmeni sasniegušās pensijas un to piemaksas, biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā atzina DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Kā norāda Strautiņš, ja pensijas Latvijā veidotos tikai no naudas, kas ienāk ilgtspējīgi, caur eksportu, tās nekad nebūtu sasniegušas to līmeni, ko sasniedza nosacīti “treknajos gados”.”Valdības sliktās politikas rezultāts, pieļaujot ekonomikas pārkaršanu, bija pensijas, kas ir lielākas, nekā tās būtu bijušas ilgtspējīgas izaugsmes scenārijā. Tas ir paradokss, ko cilvēki nesaprot vai arī nevēlas atzīt. Ja valdības politika no 2005.gada līdz 2008.gadam būtu bijusi ilgtspējīga, ne pensijas, ne algas, ne pabalsti nebūtu sasnieguši to līmeni, ko sasniedza,” uzskata eksperts.Savukārt Alliks piebilda, ka pensiju pieaugumu veicinājušas nepamatoti augstās algas.”Noteikti nebija jābūt ikgadējam 30% algu pieaugumam, un tad ar pensijām viss būtu bijis kārtībā. Pieņemu, ka cilvēki, kuri pensionējās tā saucamā buma laikā, Latvijas pensiju sistēmu uzskata par ļoti labu, jo viņu pensijām piemēroja inflācijas indeksu un ņēma vērā daļu no algas pieauguma,” sacīja valsts sekretārs.Vienlaikus viņš uzsver, ka pie pensiju samazināšanas LM nevar ķerties nekādā gadījumā, jo tas nozīmētu esošās pensiju sistēmas nojaukšanu, nerēķinoties ar cilvēkiem, kuri nav bijuši vainīgi pie Latvijas neilgtspējīgās ekonomikas uzkaršanas.”Mīts par lielām pensijām veidojas tikai no 10% pensiju, no kurām varbūt 0,1% ir tie cilvēki, kuri pensionējās nekustamo īpašumu burbuļa “pīķa” stundā, saņemot 1000 latu pensijas. Tie ir atsevišķi gadījumi, un šo jautājumu nevar vispārināt,” pārliecināts ir Alliks.Jau ziņots, ka, vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus.
