Inflācija Latvijā strauji varētu samazināties nākamgad, prognozē biznesa informācijas portāla “Nozare.lv” redaktors Mārtiņš Apinis.
“Straujais naftas cenu kritums pasaules biržās ir gandrīz vienīgā ziņa par globālās ekonomikas niansēm, kas pozitīvi varētu ietekmēt vidusmēra Latvijas patērētāja ikdienas dzīvi. Lai arī tuvākajos mēnešos vēl sagaidāms patēriņa cenu pieaugums saistībā ar dārgākiem apkures tarifiem un nodokļu palielināšanos akcizētajām precēm, jau nākamā gada pavasarī inflācijas līkne varētu strauji tiekties lejup,” uzsver eksperts.Kā jau tika paredzēts iepriekš, šā gada augusts un septembris Latvijas ekonomikai vainagojās ar inflācijas samazināšanos. Ja jūlijā gada inflācijas rādītājs sasniedza 16,7%, tad augustā tas saruka līdz 15,7%, bet septembrī – līdz 14,9%.Kā norāda Apinis, ja vērtē pēdējos divus mēnešus, viens no galvenajiem iemesliem inflācijas samazinājumam acīmredzami ir notikumi pasaules naftas saimniecībā, kur cenas salīdzinājumā ar augstāko punktu vasarā samazinājušās aptuveni divas reizes, patlaban jau atrodoties zem 70 dolāru atzīmes par barelu melnā zelta.”Patlaban grūti izvirzīt hipotēzes par to, vai naftas cenu kritums būs ilgstošs, jo tīri no tirgus viedokļa iepriekšējais samazinājums bijis pārāk straujš, turklāt situācija pasaules finanšu tirgos aizvien saglabājas saspringta. Gadījumā, ja lejupslīde akciju tirgos atsāksies ar jaunu spēku, investori var atkal pārmesties uz naftas kontraktu pirkšanu un likumsakarīgi cenas atkal kāps,” skaidro “Nozare.lv” redaktors.Tajā pašā laikā var analizēt, kā jau notikušais naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas ikdienas dzīvi. Ņemot vērā, ka līdz ar naftu krīt arī tās produkta – mazuta – cena, kurai savukārt piesaistīti gāzes tarifi, ir pamatotas cerības arī uz to samazinājumu. Saglabājoties pašreizējām tendencēm, teorētiski pat var veidoties situācija, ka iepriekš palielināto gāzes tarifu pieaugums reālajā dzīvē būs krietni vien mazāks. Par cik mazāks, to patlaban atbildēt var reti kurš, taču samazinājumam ir jābūt, līdz ar to arī siltumenerģijas tarifiem būtu jāsamazinās.”Protams, nevaram cerēt, kas tas notiks uzreiz, jo, kā zināms, Latvijā ar cenu samazinājumu steidzas tikai retais un parasti tas notiek tikai sīvas konkurences vai bezizejas gadījumā, kad uzņēmums pārtrauc darbību un preces cenšas iespējami ātri izpārdot. Saistībā ar to vēl nākamos pāris mēnešus inflācija varētu pieaugt un šis kāpums pat varētu sasniegt vairākus procentpunktus, jo līdz ar pašreiz jau esošo energoresursu cenu pieaugumu, visticamāk, sadārdzināsies arī tādas energoietilpīgas nozares kā pārtikas rūpniecības produkcija, kas jau visus pēdējos gadus vidusmēra patērētāja grozā ir bijis viens no cenu pieauguma līderiem,” skaidro Apinis.Vērtējot situācijas attīstību nedaudz tālākā nākotnē, eksperts uzsver, ka “skats ir mazliet gaišāks”. Lētāki energoresursi nākamgad varētu izraisīt jūtamu inflācijas kritumu, un pilnīgi pieļaujams, ka jau nākamajā vasarā tā procentuālajā izteiksmē būs samazinājusies līdz viencipara skaitlim. To būtu jāveicina arī šobrīd vērojamam patēriņa kritumam, kas savukārt veikalniekiem liks vairāk piedomāt par preču uzcenojumu samazināšanu.”Protams, šo jauko scenāriju varētu izbojāt arī kaut kas neparedzēts. Piemēram, dzirdēts par it kā iespējamo elektroenerģijas tarifu palielinājumu. Tomēr, cerams, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad līdz ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos valstī vajadzētu kristies arī elektrības patēriņam, turklāt pasaulē energoresursu cenas samazinās, regulators pieliks visas pūles, lai iespējamais tarifu kāpums būtu mazāk jūtams vai vispār nenotiktu. Pretējā gadījumā ražojošais segments Latvijas tautsaimniecības struktūrā paliks vēl plānāks un no domas par strauju tautsaimniecības atgūšanos pēc pašreizējās ekonomiskās aktivitātes samazināšanās varēsim atvadīties,” brīdina eksperts.
