Neskatoties uz Veselības ministrijas (VM) aicinājumu ģimenes ārstiem izmantot Sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļus un iesaistīt savā praksē papildu medicīnas māsu, tikai aptuveni septītā daļa no ieplānotajiem ģimenes ārstiem gatavību iesaistīties pasākumā jau ir pauduši, aģentūru LETA informēja Veselības norēķinu centrā (VNC).
Jaunākie dati liecina, ka ar VNC vienošanos par papildu māsas darba samaksu noslēdzis tikai ar 92 ģimenes ārsta praksēm, taču šī iespēja tika piedāvāta aptuveni 668 praksēm.Ņemot vērā VNC apkopotos datus līdz pagājušās nedēļas beigām, var secināt, ka šonedēļ mazāk nekā desmit prakses ir noslēgušas vienošanos.VNC pārstāvis Tomes Noviks norādīja, ka šobrīd arī nav noteikti laika ierobežojumi, lai ārsti varētu pieteikties papildu māsas darba samaksas saņemšanai.VM uzskata, ka papildu māsas piesaiste darbā ir atvieglojums ģimenes ārstiem trūcīgo pacientu apkalpošanā, taču ģimenes ārstiem viedoklis ir atšķirīgs. Piemēram, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska uzsver, ka tas ir papildu darbs arī pašam ārstam, kurš jau tāpat ir noslogots un pārslogots.Kā ziņots, VNC apkopotā informācija par finanšu izlietojumu janvārī liecina, ka no Sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem papildu medicīnas māsas apmaksai ģimenes ārstu praksēs izlietoti 29 027 lati.
