Valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža””
piektdien, 16. jūnijā, svinēja 130 gadu jubileju.
“Pirms vairākiem gadiem slimnīca varēja uzņemt 1400 pacientu, tagad palikušas 360 teorētiskās vietas,” stāsta slimnīcas “Ģintermuiža” valdes loceklis Uldis Čāčus, kā iemeslu minot modernāku medikamentu izmantošanu, kādēļ garīgu slimību ārstēšana kļuvusi iedarbīgāka un vairs nav tik ilgs laiks jāpavada slimnīcā vai arī vispār iespējams ārstēties ambulatoriski. Otrkārt – arī iedzīvotāju skaits Latvijā ir sarucis. “Ģintermuiža” nav domāta tikai Jelgavas un apkārtnes iedzīvotājiem, bet apkalpo pacientus no visas Latvijas un joprojām ir otra lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās palīdzības sniedzēja mūsu valstī (aiz Rīgas).
Par godu jubilejai “Ģintermuižas” pagalmā izstādītas slimnieku, kā arī pašas mākslas terapijas nodarbību vadītājas Indras Grasbergas gleznas un zīmējumi. “Attēlu psihoterapija ir metode, kas balstās uz atmiņu, pieredzes, jūtu, fantāziju, iztēles atveidošanu bildēs,” stāsta I.Grasberga. “Halucinācijas un “domu spoki”, ieguvuši apveidu, kļūst mazāk draudīgi. Kad zemapziņas pasaule ir redzama, tā vienlaikus pieejama arī dažādai terapeitiskai iedarbībai.”
Savukārt slimnīcas bijušie un esošie darbinieki pulcējās uz jubilejas sarīkojumu, kurā ilggadējiem mediķiem un citiem šī ne vieglā darba veicējiem tika pasniegti atzinības raksti un piemiņas veltes, kā arī varēja mieloties ar kafejnīcas “Silva” dāvāto torti.
Slimnīcas priekštecis bija 1887. gada 3. jūnijā mācītāja Ludviga Katerfelda (1843–1910) Kurzemes mācītāju sinodes uzdevumā dibinātais “Tabors” (Bībelē – kalns, kura pakājē Kristus izdziedināja ar epilepsiju slimu zēnu). Iestādē “Plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem” sākumā bija 15 gultas, un pirmajā dienā tika uzņemti tikai divi slimnieki. Sākumā iestāde īrējusi Ģintera muižiņu, no kā arī radies vēlākais slimnīcas nosaukums.
Foto: Raitis Puriņš. Vairāk lasiet 22. jūnija laikrakstā “Zemgales Ziņas”
