Novadu reforma ir pēdējā lielā reforma, kas Latvijā tiek veikta pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, trešdien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē paziņoja Ministru prezidents Ivars Godmanis.
Tāpat kā pārējām reformām, arī novadu veidošanai būs sekas, kas nevienā mācību grāmatā nav aprakstītas un ko tagad visos sīkumos nevar paredzēt, norādīja premjers.Gan I.Godmanis, gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicināja pašvaldību vadītājus atlikt malā personīgās ambīcijas un nerealizētās mērķu vīzijas, lai administratīvi teritoriālā reforma tiktu pabeigta un līdz 2009.gada beigām novadi pārņemtu pašreizējo rajonu funkcijas.«Ja novadi nespēs pārņemt rajonu funkcijas, tas nozīmēs, ka šie novadi izveidoti nepareizi,» norādīja I.Godmanis.Premjers arī uzsvēra, ka valdība neatbalstīs radikālas izmaiņas iepriekš Ministru kabinetā akceptētajā «novadu kartē».Jaunajiem novadiem būs jāpārņem skolu valdes, jānodrošina sabiedriskā transporta pārvadājumi savā teritorijā, jāuztur to teritorijā esošās slimnīcas, sociālās aprūpes iestādes, kā arī jāpārņem atbildība par rajona padomes kredītsaistībām.E.Zalāns atzina, ka administratīvi teritoriālās reformas sākumā ir pielaista kļūda – no novadu veidošanas procesa ir izslēgtas lielās pilsētas: Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils. Šīs pilsētas saražo gandrīz 75 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajās dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem. Pēc Zalāna teiktā, arī Rīga ir palaidusi garām iespēju izveidot savu «aglomerātu».
