Rīga, 21.aug. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns aicina visus grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” minētos tiesnešus rūpīgi izanalizēt savu rīcību gan pirms 10 gadiem, gan arī šobrīd. To Guļāns teica šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Augstākās tiesas dažādu struktūru pārstāvjiem.
Guļāns sacīja, ka ir runājis gan ar grāmatā minētajiem tiesnešiem, gan ar viņu kolēģiem. Tiesneši, kuru vārdi nav minēti grāmatā, pēc Guļāna vārdiem, pauduši viņam viedokli, ka viņi negrib strādāt kopā ar kolēģiem, par kuriem radušās aizdomas saistībā ar klajā nākušo publikāciju.Guļāns sacīja, ka pēc sarunas ar vienu senatoru, kura vārdu viņš atteicās minēt, jau esot skaidrs, ka, visdrīzāk, tikšot iesniegts atlūgums. “Tas ir solis, kas apliecina, ka cilvēks ir sapratis, kāda ir šī situācija,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Guļāns gan bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai viņš liks atlūgumu iesniegt arī pārējiem grāmatā minētajiem tiesnešiem, un norādīja, ka katram pašam ir jāvērtē sevi individuāli, lai gan tas esot grūti un sāpīgi.Guļāns apgalvoja, ka publikācija liecinot par “ļoti nopietnu krīzi” un katram, kas ir minēts grāmatā, esot publiski jāskaidro, iespējams, veiktās telefonsarunas.Zatlers tiesnešiem norādīja, ka “lietas vienmēr var vērst uz labu”. Prezidents aicināja sabiedrībai vairāk skaidrot pašreizējo situāciju tiesā, lai nerastos maldīgs priekšstats. Valsts prezidents līdzīgi kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja publikācijā minētos tiesnešus domāt par savu profesionālo karjeru un tiesu sistēmu kopumā vēlāk izdarot secinājumus.Vairāki diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka viņi pēc publikācijas klajā nākšanas jūtoties neērti, vairāki diskusijas dalībnieki apgalvoja, ka tiesnešiem ir jābūt noslēgtiem un viņi nedrīkstot konsultēties par noteiktu lietu sprieduma tapšanas laikā.Prezidents aicināja tiesnešus uz diskusiju, vai aizliegums tikties ar kādu personu ir bīstams demokrātijai, jo viņš kā prezidents uzskata, ka viņam ir tiesības tikties ar jebkuru cilvēku, piemēram, arī ar ieslodzījumā esošu. Tiesneši savukārt norādīja, ka viņu ieņemamais amats ir atšķirīgs no prezidenta amata un viņiem ir jābūt vairāk norobežotiem un neitrāliem sprieduma tapšanas laikā.Kā jau ziņots, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti klajā nākušajā grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”.Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt “ne pa telefonu”, kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties “papļāpāt”, “uz kafiju” vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par “pareizo” tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, “pareizu” spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.Grāmatu “Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa “sakārtošanas” receptes” izdevusi SIA “Baltic Screen”, tās autors ir Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis Lato Lapsa.Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra jau sākusi pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.
