Rīga, 22.aug. Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām advokāta Andra Grūtupa birojā no AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja amata atbrīvojis AT senatoru Zigmantu Gencu, šodien ziņo Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT).
Jau ziņots, ka, lai gan AT priekšsēdētājs Andris Guļāns šodien žurnālistiem atteicās minēt senatora vārdu, kurš pēc sarunas saistībā ar iespējami noklausītajām telefona sarunām pieļauj iespēju iesniegt atlūgumu, neoficiāla, pagaidām neapstiprināta informācija liecina, ka tas varētu būt Zigmants Gencs.Gencs LNT stāstīja, ka pārdomā, vai rakstīt iesniegumu un atkāpties no AT senatora amata vai ne, tomēr uzskata sevi par nevainīgu, un ka viņam nav par ko kaunēties.
Gencs atzina, ka viņš ir sazvanījies ar Grūtupu, lai pēc tiesas sēdes konkretizētu viņa viedokli lietā, kurā viņš zaudēja, tomēr norādīja, ka citas grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis” atspoguļotās sarunas ir “daudz satraucošākās”.
Kā ziņots, grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” priekšvārdā atrodams savdabīgs personu rādītājs, kurā jautājumu un atbilžu formā vaicāts, vai varētu būt, ka konkrētam varonim reāls prototips, kurā vaicāts: “[..] Vai nevarētu būt, ka Zigmunds Gents ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senators Zigmants Gencs?”
Vienā no izvērstākajām sarunām Gents zvana Gūtupam un vaicā, vai Gūtups ir apvainojies. Uz to Gūtups atbild noliedzoši, piebilstot, ka uzskata – viņam ir taisnība, “bet Guļāns… Ko es varu padarīt.”
Gents uz to saka: “Paklausies. Zini, nevajag tā. Zini, tas nav viena aktiera teātris, es gribu tev teikt. Mārcis jau teica, ka mēs apspriežam visi kopā, Un tad, kad apspriežam, es nesaku, kurš ir viena puse, bet kurš otra puse. Tas bija pilnīgi neitrāli. Saproti? Neviens nezināja. Un pat nesauca ne par prasītāju, ne atbildētāju. Un tikai pašās beigās arī Mārcis saprata. Viņš teica: “Tā bija tā .. (nesaklausāmi) lieta”. Nezinot vispār, kas tā ir par lietu un kas aiz tās stāv. Vienkārši apspriedām tikai problēmu. Neviens nebija…. “
“Es tev neteikšu, ka esmu pārliecināts par šo spriedumu. Saproti?”, saka Gents. Gūtups teiktajam piekrīt, sakot: “Jā, nu velns ar viņu!”, taču Gents turpina: “Es labprāt pieņemtu otrādi. Bet zini, ka visi ir pret… Lai pareizi saprastu!” Galvenais grāmatas varonis Gūtups apliecina, ka ir sapratis, bet viņam “vēl viena tāda pati lieta iet uz apgabaltiesu. Un es nezinu. Es, dabiski, izlasīšu spriedumu. Man tikai jāpadomā, vai man turpināt cīnīties, vai…”
Gents sarunā norāda, ka gribējis, lai Gūtups “pareizi saprot situāciju. nebija svarīgi, ka otra puse bija tāda. Apsprieda pilnīgi nezinot, kas tā ir par lietu. Saproti?” Gūtups vaicā: “Kad tev būs gatavs tas..” Gents sola, ka pamēģinās, un vaicā: “Uz kādu pantu tur atsaukties, ka maldi iznīcina?”
Gūtups atbild: “1448. Tūlīt pateikšu”. Gents: “Tu domā, ka to var uzskatīt par maldiem?” Gūtups: “Jā, Tas ir 1448. (Lasa šī panta tekstu).” Tālāk abi iztirzā šo pantu. Gūtups: “Es domāju, ka tas ir precīzāk. Tas atbilst arī tam, ko minēju…” Gents: “es dziļāk neiešu. Tikai par cik tur ir motīvs par atvainošanos”. Gūtups saka: “Es tev tūlīt pateikšu, kas man liekas. 2010.panta pēdējais teikums.”
Abi grāmatas varoņi runā par to, vai Gūtups “vakar pārlieku frivoli nerunāja”. Galvenais grāmatas varonis atzīst: “Saproti, nav kauns zaudēt lietu, kura ir ļoti strīdīga. Bet šī bija ļoti strīdīga. Vai ne?” Gents rezumē: “Tiešām. Man ļoti gribētos, lai būtu otrādi. Bet ko tu padarīsi”.
Citā no sarunām, kas gan grāmatā nav sīkāk atšifrēta, Gūtups saka, ka grib apsveikt Gentu jubilejā un aizsūtīt pie viņa savu palīgu ar mazu sveicienu. Norādīts, ka Gents pasūta Gūtupa palīgam caurlaidi.
Iepriekš jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam. Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā.
Vadoties no grāmatas priekšvārdā atrodamā savdabīgā personu rādītāja, telefonsarunās varētu būt iesaistīti astoņi senatori – AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, AT Senāta Civillietu departamenta senators Ojārs Druks-Jaunzemis, AT Senāta Civillietu departamenta senators Gencs, AT priekšsēdētāja vietnieks, AT Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa, AT Senāta Civillietu departamenta senators Ilgars Zigfrīds Šepteris un AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Gunta Višņakova.
AT priekšsēdētājs Guļāns, šodien žurnālistiem komentējot iespējamo senatora atlūgumu, sacīja: “Tas ir solis, kas apliecina, ka cilvēks ir sapratis, kāda ir šī situācija,” sacīja AT priekšsēdētājs.
Guļāns gan bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai viņš liks atlūgumu iesniegt arī pārējiem grāmatā minētajiem tiesnešiem, un norādīja, ka katram pašam ir jāvērtē sevi individuāli, lai gan tas esot grūti un sāpīgi.
