Latvijas sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret ieceri celt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem, to neatbalsta 82% respondentu, liecina “Hill and Knowlton Latvia” veiktais pētījums.
Nodomu paaugstināt pensionēšanas vecumu neatbalsta gan Latvijā dzīvojošās sievietes, gan vīrieši – attiecīgi 84% un 80%. Tikai 9% respondentu izturas pozitīvi pret plānoto ieceri pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet vēl 9% respondentu nav izveidojies viedoklis šajā jautājumā vai arī viņi nav informēti par šādiem plāniem.Aptaujas autori norādīja, ka negatīvai attieksmei pret pensijas vecuma paaugstināšanu ir tendence pieaugt, palielinoties iedzīvotāju vecumam un tuvojoties pensiju saņemšanas brīdim – vecumā no 40 līdz 74 gadiem šādus plānus neatbalsta teju 90% iedzīvotāju. Izteikti negatīvāka attieksme pret pensijas vecuma paaugstināšanu ir krievu vai citas tautības pārstāvjiem – 91% aptaujāto šajā grupā pauž noraidījumu pensijas vecuma palielināšanai.Tikai 7% Latvijas iedzīvotāju pret pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem līdzekļiem attiecas kā pret savu naudu, regulāri sekojot izmaiņām uzkrājuma apmērā. “Iedzīvotāju pasivitāte šo līdzekļu apsaimniekošanā var būt skaidrojama gan ar pieredzes un prasmju trūkumu finanšu jomā, gan arī ar neticību, ka iesaiste ietekmētu ienesīguma rezultātu,” piebilda “Hill and Knowlton Latvia” pārstāve Velga Ozola.Toties daudzi pozitīvi vērtē iespēju mantot uzkrāto pensiju kapitālu – atbalstu pauduši 80% respondentu, bet teju puse jeb 48% uzsver, ka tas paaugstinātu viņu motivāciju maksāt atalgojuma nodokļus.
