Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tikai aptuveni nojauš, kā viņus nākamgad ietekmēs valdības un Saeimas plānotās izmaiņas nodokļos, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja. Nodokļu izmaiņu ietekmi uz savu algu precīzi aprēķinājis tikai katrs desmitais respondents, savukārt par izdevumu pieaugumu saistībā ar mājokļa nodokli un auto nodokļiem precīzus aprēķinus veicis katrs piektais.
«Cilvēki biežāk ir rēķinājuši, par cik nākamgad palielināsies nodoklis par mājokli vai auto, jo šie ir salīdzinoši vienkārši nodokļi. Savukārt algas aprēķins ir sarežģītāks un arī izmaiņu ar to saistītajās nodokļu likmēs ir vairāk, tādēļ cilvēki patlaban vēl nezina, vai viņu alga nākamgad palielināsies, samazināsies vai nemainīsies vispār,» skaidro «Swedbank» Privātpersonu finanšu insitūta direktora vietniece Diāna Krampe. Mazliet aktīvāki nodokļu izmaiņu ietekmes aprēķināšanā ir bijuši respondenti, kas vecāki par 40 gadiem.Jau ziņots, ka «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts izveidojis nodokļu kalkulatoru, kas atspoguļo 2011.gadā plānotās izmaiņas. Tādējādi jau šobrīd ikviens Latvijas iedzīvotājs, ievadot datus par savu algu, mājokli, auto un ikmēneša pirkumiem, var veikt aprēķinu par plānoto nodokļu izmaiņu ietekmi uz savu personīgo budžetu. Kalkulators bezmaksas pieejams interneta vietnē manasfinanses.lv.Vienlaikus, vērtējot plānoto nodokļu izmaiņu ietekmi uz savu maciņu, cilvēkiem ir raksturīgi pārspīlēt negatīvā virzienā, pauž D.Krampe. Aptuveni ceturtā daļa aptaujas dalībnieku prognozē, ka nākamgad plānoto nodokļu izmaiņu rezultātā viņu ģimenes budžeta samazinājums varētu no 50 līdz 100 latiem mēnesī, bet vēl 17% respondentu – ka samazinājums pārsniegs 100 latus mēnesī. Tomēr «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta izstrādātais nodokļu kalkulators liecina, ka vidusmēra ģimenei tik lieli zaudējumi uz nodokļu izmaiņu rēķina nākamgad nav gaidāmi.«Pat ļoti turīgām ģimenēm zaudējumi visbiežāk nepārsniegs 50 latu robežu, bet lielākajai daļai ģimenes budžeta samazinājums nebūs lielāks par 10 latiem mēnesī. Ar lielākiem izdevumiem jārēķinās tikai tiem, kam pieder vērtīgāki mājokļi un lielākas automašīnas,» skaidro institūta pārstāve.Aptaujā noskaidrots, ka arī 2010.gadā izmaiņas nodokļos uz iedzīvotāju maciņiem atstājušas mazāk negatīvu efektu nekā paši iedzīvotāji bija paredzējuši pirms gada. Pērnā gada nogalē katrs piektais bija pārliecināts, ka nodokļu izmaiņu rezultātā viņa ģimenes ikmēneša budžets samazināsies vairāk nekā par 100 latiem. Šobrīd, vērtējot reālo situāciju 2010.gadā, secināts, ka šāds samazinājums bijis ievērojami mazākam cilvēku skaitam. Tajā pašā laikā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas lēš, ka nodokļu izmaiņu rezultātā viņu ģimenes ikmēneša budžets šogad samazinājies robežās no 10 līdz 50 latiem.Iedzīvotāju nezināšana par nodokļu izmaiņu ietekmi saistāma ar zemo interesi par valsts budžeta veidošanu. Tikai 13% aptaujāto atzinuši, ka seko līdzi budžeta veidošanai, jo tas ļauj sagatavoties izmaiņām ģimenes ienākumos un izdevumos nākamajā gadā. Visbiežāk par valdības plāniem, sagatavojot valsts budžetu, interesējas gados vecāki cilvēki. Savukārt divas trešdaļas iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 40 ir norādījuši, ka neredz jēgu iedziļināties valsts budžeta sagatavošanā.Aptauja par iedzīvotāju zināšanām par nodokļu izmaiņu ietekmi veikta šā gada decembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1000 interneta lietotāji no visas Latvijas.«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūra, kas savu darbību uzsāka 2009.gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību plānot savu personīgo budžetu.
