Kopš pagājušā gada jūlija, kad valdība noteica dažādus inflāciju ierobežojošus pasākumus, dubultojies policijā uzsākto kriminālprocesu skaits par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izziņu viltošanu.
Kā pavēstīja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis, šī jaunā tendence ir spilgts atspulgs inflāciju ierobežojošo pasākumu ieviešanai.Pērn par šādu izziņu viltošanu RGPP uzsākti 48 kriminālprocesi, bet gadu iepriekš – vien 18. Galvenokārt izziņas vilto personas, kurām dažādu iemeslu dēļ konkrētajā brīdī bijusi nepieciešama nauda kādu mērķu īstenošanai. Ķuzis uzskata, ka šādi cilvēki zināmā mērā ir kļuvuši par inflācijas ķīlniekiem, jo šo pasākumu dēļ nevar realizēt savus plānus biznesā vai dzīvesvietas iegūšanā. Šo personu mērķis nav izkrāpt naudu, taču viņi šo ierobežojumu dēļ ir spiesti pārkāpt likumdošanu, uzskata Rīgas Kriminālpolicijas šefs.Lai mēģinātu šai problēmai rast kādus risinājumus, policija ir vērsusies pie bankām ar ierosinājumu, lai pie kredīta noformēšanas izziņas no attiecīgajām iestādēm pieprasītu pati banka, tādējādi uzreiz arī tiktu veikta pārbaude par kredītņēmēja patiesajiem ienākumiem. Pašreiz izziņas bankai sagādā pats kredītņēmējs, tādēļ arī var rasties iespēja, ka kāds to izmanto krāpšanās nolūkos.Ķuzis sacīja, ka ir bijuši tikai daži gadījumi, kad viltojumus atklāj kredīta noformēšanas procesā, pārsvarā visi viltojumi “nāk gaismā” tikai tad, kad kredīta saņēmējs nav spējīgs veikt ikmēneša maksājumus.Iepriekšminētie kriminālprocesi uzsākti pēc Krimināllikuma 210.panta – par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Bargākais sods, kādu persona var saņemt par šāda nozieguma izdarīšanu, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
