Lai arī šogad spēkā stājusies obligāta prasība par suņa čipēšanu, Jelgavas
Pašvaldības policijas dati liecina, ka tikai apmēram pusē gadījumu, kad
suni izdevies notvert un pārbaudīt, tas bijis čipēts un reģistrēts,
aģentūra LETA uzzināja Jelgavas pašvaldībā.
Pašvaldības policija ik mēnesi saņem vidēji 11 izsaukumu, kas
saistīti ar suņiem, lielākoties tiek ziņots par klaiņojošiem suņiem un
suņu uzbrukumiem.
“Pārbaudot dzīvnieku, tiek konstatēts, ka tas ir čipēts, bet nav
reģistrēts, tādējādi ar viņa saimnieku sazināties nav iespējams. Reizēm
šādos gadījumos policiju izsauc kaimiņi, jo suns iekļuvis viņu
teritorijā, un tad īpašnieks savu mājdzīvnieku atgūst tikai tāpēc, ka
kaimiņi viņu atpazīst. Bet, ja suns aizklīstu tālāk par savu ielu vai
mikrorajonu, iespējams, saimnieks viņu tā arī neatgūtu,” čipēšanas un
reģistrēšanas nepieciešamību pamatoja pašvaldībā.
Ja ar saimnieku sazināties neizdodas, dzīvnieks tiek nogādāts
LLU dzīvnieku patversmē. Braucot
pakaļ sunim uz patversmi, saimniekam jārēķinās ar izdevumiem par suņa
uzturēšanos, čipēšanu, reģistrēšanu, vakcinēšanu, ja tas nav veikts, jo
to paredz normatīvie akti.
Pašvaldībā skaidroja, ka biežākā dzīvnieku saimnieku kļūda ir tā, ka
čips nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra vienotajā datubāzē. Tas nozīmē, ka no čipa nav iespējams nolasīt informāciju un tas savu
funkciju nepilda.
Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības
saistošajiem noteikumiem saimniekam par suni, kurš sasniedzis sešu
mēnešu vecumu, jāsamaksā pašvaldības nodeva: seši eiro gadā.
Foto: Raitis Puriņš
