20.maijā Jelgavas 4.vidusskolā notika pēdējais kopīgais pasākums pirms eksāmeniem – Pēdējais zvans. Šis pasākums svarīgs ne tikai ar to, ka sākas eksāmeni, bet arī tāpēc, ka zvana simboliskā nozīme ir ļoti īpaša – daudzās kultūrās tas ir Dieva sirdspukstu simbols.
Divpadsmito klašu pasākuma sākumā visus sveica 1.b klases koris ar dziesmu «Mazais pērļu gliemezītis». Pēc tam, protams, vārds skolas direktoram Agrim Celmam, kurš novēlēja nevienam neuztraukties par eksāmeniem, jo tie jau tikai tāds nieks. Bet tad, atceroties nedienas ar matemātiku, koris dziedāja dziesmu par šo aizraujošo mācību priekšmetu. Tad bija kārta skolas jaunākajiem skolēniem – viņi sveica vecākos. Tika izteikti gan dažādi novēlējumi, gan pārbaudītas divpadsmito zināšanas fizikā, vēsturē, ģeogrāfijā, literatūrā un sportā. Tad divpadsmitos sveica zēnu koris «Spīguņi» ar dziesmu «Astoņkājis». Tad vienpadsmitie parādīja savu izdomu- viņi skolas beidzējiem dāvāja glābšanas riņķus – špikerus. Kad divpadsmitie «apdrošināti» ar glābšanas riņķiem, visi tika iepazīstināti ar īpašo laimes formulu, kuras galvenās sastāvdaļas smaids, mīlestība un citas pozitīvas izjūtas.Taču arī gaviļniekiem bija jāsaka savs vārds – jāpasaka «paldies» skolotājiem. Šeit visoriģinālākie izrādījās 12.b klase, jo viņi rādīja oriģinālu Prāta vētras dziesmas «Ardievu, meitenes» versiju, kurai tika izmainīti vārdi. Arī pārējo divpadsmito klašu priekšnesumi bija īpaši, jo tie parādīja sirsnību un pateicību skolotājiem. Un tad jau atvadu sveicienu sniedza zēnu koris, bet divpadsmitie pirmklasnieku pavadībā devās uz savu pēdējo stundu ar klases audzinātāju.Kristiāna Zēberga, Jelgavas 4.vidusskolas skolniece
