Jelgavas Pensionāru
biedrības kārtējā kopsapulcē, piedaloties Nacionālā veselības
dienesta un Veselības inspekcijas amatpersonām, tika iztirzātas
pakalpojumu pieejamības problēmas. Noslēgumā pieņemtajā
rezolūcijā sapulces dalībnieki aicina valdības vadītāju Māri
Kučinski un veselības ministru Gunti Belēviču budžetā
piešķirto un ietaupīto līdzekļu sadalē rīkoties pirmām kārtām
pacientu pieraksta rindu mazināšanas interesēs.
Izmantodams statistikas datus, biedrības tiesību grupas vadītājs Jānis Felsbergs ievadā atgādināja, ka 2013. gadā Latvijai ES bijis otrs zemākais veselības nozares finansējums no iekšzemes kopprodukta – ap trim procentiem –, kamēr vidēji ES tie ir septiņi procenti. Piektdaļai iedzīvotāju veselības aprūpe pieejama tikai daļēji, bet desmit procentiem nav pieejama vispār. Kā līdzekļu papildināšanas iespēja patlaban Saeimā un valdībā tiek apspriesta iespēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kāda jau gadiem darbojas Igaunijā un Lietuvā. Latvijā, pēc J.Felsberga aplēsēm, kopš neatkarības atgūšanas šādi solījumi izvirzīti jau septīto reizi. Pie mums valsts finansē aptuveni 56 procentus veselības pakalpojumu, kamēr Igaunijā 78 un Lietuvā 72 procentus.
Atbildot uz pensionāru iepriekš iesūtītajiem un zālē uzdotajiem jautājumiem, Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļas vadītājai Daigai Vulfai un Veselības inspekcijas departamenta direktoram Aināram Čivčam vairākkārt nācās strikti atzīt: tā nevajadzētu būt. Tostarp par pierakstu rindām, kurās pacienti tiek reģistrēti tikai noteiktā dienā un noteiktam laika periodam. Par pacienta maksas pieprasīšanu, ja apmeklētājam nepieciešama tikai atkārtota recepte, un tamlīdzīgi. Diemžēl ne tik strikti bija speciālistu minējumi, kā situāciju iegrozīt vismaz medicīnas iestāžu līguma rāmjos.
Kā vienu no variantiem, lai nebūtu uz tikšanu pie speciālista jāgaida mēnešiem, D.Vulfa rosināja interesēties par iespējām citviet, piedāvājot arī konkrētu internetā un viņas vadītajā dienestā pieejamu informāciju par rindu garumu vai pat neesamību Jelgavai tuvējās pilsētās un novados.
Neizpratni senioros izraisījis ministrijas lēmums samazināt laboratorisko izmeklējumu kvotas. D.Vulfa atzina, ka tas acīmredzot samulsinājis arī ārstus, jo no janvārī proporcionāli šim nolūkam tērējamiem aptuveni astoņiem procentiem dažviet izlietoti tikai 0,… procenti. Lai mazinātu pēdējos gados teju ģeometriskā progresijā augušo un dažkārt, iespējams, neefektīvo izmeklējumu skaitu, atsevišķām manipulācijām tiešām esot mainīti nosacījumi, taču nav tā, kā daudzi sapratuši, «ka pat uz pilnu asinsainu vairs nesūtīs». Līdz 1. janvārim apmaksāto 418 analīžu veidu vietā tagad palikušas 397, no kurām ar 77 procentiem atbilstoši savai kompetencei var rīkoties ģimenes ārsti. J.Felsbergs savukārt piebilda, ka šīs «neizpratnes» dēļ par pilnu apmaksu veikto laboratorisko izmeklējumu apjoms janvārī palielinājies no 10 līdz 20 procentiem.
Balsojot par sapulces rezolūciju, seniori apliecināja gatavību iesaistīties veselības aprūpes uzlabošanai veltītos Pensionāru Federācijas pasākumos. NVD pārstāvji dalībniekiem bija sarūpējuši noslēgumā līdzpaņemamus informatīvus bukletus. Mudinot veselības likstas mazināt ar optimismu, vasaras ekskursiju programmu izklāstīja biedrības ilggadējā sadarbības partnere tūrisma gide Edīte Pole. Patlaban 374 jelgavniekus apvienojošās biedrības vadītāja Brigita Baškevica sacīja īpašu paldies pašiem aktīvākajiem, kas rīkotāju un dalībnieku statusā iesaistījušies rokdarbu un gleznu izstādē, 8. marta ballē un citos pasākumos. Patīkamā atmiņā kopsapulces dalībniekiem paliks arī «Jundas» vijolnieču ansambļa priekšnesums.
Foto: Maija Laizāne
