Bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki laikrakstam «Latvijas Avīze» pauž satraukumu par to, kā valsts un pašvaldību iestādēs dala to zemi, kuru zemes reformas sākumā dažādu iemeslu dēļ viņiem nebija iespējams atgūt vēsturiskajās robežās vai par kuru viņi nav saņēmuši īpašuma kompensācijas sertifikātus, raksta la.lv. Šim nolūkam atvēlēta arī izbijusi izgāztuve Elejas nomalē, taču tagad tā esot sakopta, apgalvo pašvaldība.
Rīdziniece Maija Pētersone laikrakstam stāsta, ka likumos noteiktajos termiņos bija pieprasījusi Centrālajā zemes komisijā atjaunot īpašuma tiesības uz aptuveni 150 hektāriem bijušo vācu izceļotāju zemes, kurus 1940. gadā – neilgi pirms padomju okupācijas – viņas vectēvs bija sācis izpirkt no Valsts zemes bankas bijušajā Tukuma apriņķī. Pagājušā gada augusta vidū no Valsts zemes dienesta viņa saņēmusi sarakstus ar tūkstošiem brīvās lauku zemes gabaliem valsts teritorijā. Bet jau pēc nepilna mēneša viņai bija jādod atbilde, kurus zemes gabalus viņa vēlētos iegūt īpašumā. Pāris nedēļās kundze izbraukājusi un apskatījusi dabā tikai nelielu daļu piedāvāto zemes gabalu gan Vidzemes, gan Kurzemes pusē, lai pa gabaliņam salasītu aptuveni 150 hektārus, kuru vienuviet vairs nekur nav atrodami. Bet viņa uzskata, ka tik īsā laikā daudziem nav iespējams izbraukāt visus pagastus, kuros vēl ir brīva zeme.Vietējo novadu pašvaldībās zemes atguvēju sagaidījis cits pārsteigums. Pēc likuma pašvaldībās redzamās vietās jābūt kartēm, kurās redzams, kur atrodas brīvās zemes gabali un kā tos atrast. Taču dažās pašvaldībās nekā tamlīdzīga nav, citās pašvaldībās zemes atguvējiem izliktās kartes ir kļūdainas un teksta uzziņas tik skopas, ka pēc tām zemes gabalus dabā nav iespējams atrast. «Lai nenokavētu pieteikšanās termiņus, būtībā jāņem kaķis maisā!» viņa saka.Bieži galvu sajauc arī jaunizveidotie novadi, kuru administratīvajā teritorijā kāds no iekļautajiem pagastiem savulaik atradies pavisam cita rajona teritorijā, vēsta la.lv. Tā kā informācijas nav, cilvēki braukā apkārt, maldoties pa malu malām un nevajadzīgi tērējot laiku, nervus un naudu.Jurists, zemes pieprasītāju pilnvarnieks Didzis Aizupietis atzīst, ka likumos noteiktā īpašuma tiesību atjaunošanas kārtība bieži ir vien uz papīra. Dabā tā pārvērsta par cilvēku nerrošanu. Viņaprāt, cilvēkam, kurš agrāk nav bijis saistīts ar zemes atgūšanu vai darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, gandrīz neiespējami tik īsā laikā noskaidrot, kas īsti tiek piedāvāts un kur to meklēt dabā. Ja vietējā pašvaldībā nav atrodams zemes ierīkotājs vai kāds cits speciālists, tad brauciens uz kādu novadu vai pagastu ir veltīgi izniekots laiks.Pēc apskatīto zemes gabalu izvēles pagājušā gada beigās Maija Pētersone saņēmusi no Valsts zemes dienesta (VZD) zemes reformas pabeigšanas komisijas priekšsēdētājas Daigas Dambītes parakstītu vēstuli, ka vairāku dažādu novadu pašvaldību teritorijās izvēlēto zemes gabalu piešķiršana viņai… tiek atteikta.Atteikums balstīts uz novadu pašvaldību lēmumiem neatdot izvēlētos zemes gabalus. Dažās pašvaldībās, deputātiem balsojot, nolemts, ka zeme vajadzīga ceļu un pazemes komunikāciju būvniecībai. Citās deputāti aši izsprieduši, ka zeme vajadzīga, lai sekmētu saimniecisko darbību un mazinātu bezdarbu. Vēl citās pēkšņi nolemts, ka pieprasītā zeme atzīstama par starpgabalu, kas pēc likuma tādējādi nav atdodama privātās rokās. Didzis Aizupietis vēsta, ka kādā Vidzemes novada pašvaldībā par starpgabalu deputāti atzinuši pat aptuveni 10 hektāru lielu zemes gabalu, kas pēc likuma par tādu nav atzīstams. «Lasot šādus pašvaldību lēmumus, rodas iespaids, ka šo zemi pēdējā brīdī sakārojis kāds ietekmīgāks un pašvaldībai izdevīgāks pircējs,» viņš piebilst.Rīdzinieks Jānis Kapars piedāvātās zemes sarakstus salīdzina ar «humpalu kasti», kurā pašvaldības sametušas neizmantojamās zemes strēmeles, slīkšņas, izcirtumus – visu, kas citiem nav licies pievilcīgs. Pats bēdīgākais – VZD uzkrātā informācija par daudziem īpašumiem neatbilst stāvoklim dabā, tāpēc zemes prasītājiem jāpieliek lielas pūles, lai noskaidrotu patiesību.Dzelzavas pagastā, kur Jānis pieprasījis apmēram 12 hektārus meža, tikai pēc vairākām pārbaudēm atklājies, ka nekāda meža patiesībā nav – tas sen jau izcirsts. Līdzīgā veidā viņš piedzīvojis vilšanos Burtnieku novadā. Viņaprāt, pašlaik, kad zemi klāj bieza sniega sega, ceļi nav izbraucami, sameklēt vietā citu zemes gabalu ir bezcerīgi.Vairāki zemes prasītāji, kuri neparko negribēja atklāt savus vārdus, atzīst, ka par viņu izmuļķošanu bail pat kādam sūdzēties. Ja daudz sūdzēsies, no «humpalu kastes» nedabūsi neko – pārliecināti šie cilvēki.VZD Kadastra un reģistru departamenta zemes reformas procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne uzskata, ka kompensējamās zemes dalīšana valstī ir liela problēma. Viņasprāt, pašvaldības ir pieļāvušas lielu kļūdu, nododot brīvo zemju fondā visu, kas tik ienāk prātā, raksta «Latvijas Avīze».VZD zemes reformas pabeigšanas komisijas priekšsēdētāja Daiga Dambīte atzīst, ka ar zemes dalīšanu patiešām sanācis drusku nelāgi. Diemžēl komisija nevarot grozīt pašvaldību lēmumus par zemes gabalu svītrošanu no piedāvājumu sarakstiem. Dažreiz pieprasīto zemes gabalu svītrošanai ir dibināts iemesls, piemēram, tam nav iespējams piekļūt; uz tā uzbūvēta citam īpašniekam piederoša ēka.Citreiz mantiniekiem piedāvāto zemes gabalu sarakstos pašvaldības ierakstījušas kapsētas, atkritumu izgāztuves, autoceļus, pilskalnus un pat upju gultnes, ko nekā nevar atdot kādam privātīpašumā.Tomēr dažu vietējo pašvaldību lēmumi par zemes gabalu svītrošanu komisijas darbiniekiem patiešām šķituši dīvaini. Daiga Dambīte brīnās, kāpēc dažās pašvaldībās tā izlēmuši pēdējā brīdī – vēl pagājušā gada oktobrī un novembrī, kad cilvēki jau sen bija izvēlējušies un pieprasījuši zemi. Kā viņa stāsta, VZD vairākkārt lūdzis pašvaldībām novērtēt sarakstos iekļauto zemes gabalu piekritību un to reālo izmantošanu. Lielākā daļa pašvaldību šo lūgumu pildījušas apzinīgi. Bet dažās pa roku galam.Centrālās zemes komisijas darba grupas vadītāja Iveta Freiberga saka, ka komisija pārrauga zemes dalīšanas tiesisko procedūru, tostarp zemes pieprasījumu iesniegšanas termiņus, pretendentu tiesības un pienākumus. Bet komisija nekā nevar ietekmēt pašvaldību lēmumus vai pati izbraukāt visas vietas, lai apsekotu katru brīvo zemes gabalu dabā.No pašvaldību vadītāju paskaidrojumiem noprotams, ka par tiem nelielajiem, dažkārt grūti izmantojamiem zemes gabaliem, kas pagastos vēl palikuši brīvi, pašvaldībās nevienam vairs savtīgu interešu neesot. Atlikušie zemes gabali lielākoties ir ar kādām redzamām vai neredzamām vainām. Kādas pašvaldības vadītājs man saka skaidri un gaiši: «Ar tiem sūdiem, kas palikuši pāri, neviens vairs rokas neies smērēt.»Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune atminas, ka Elejas nomalē savulaik bijusi atkritumu izgāztuve, kuru neviens vietējais nav gribējis privatizēt. Pēc Elejas pagasta iekļaušanas Jelgavas novadā pašvaldība izgāztuvi likvidējusi, atjaunojusi zemes virskārtu un nodevusi VZD iekļaušanai brīvo zemju sarakstā. Domes vadītājs pieļauj, ka VZD kadastrā tā joprojām tiek uzrādīta kā izgāztuve, kaut arī dabā sen ir sakopta teritorija. Viņaprāt, mantiniekiem vislielākās raizes sagādā mazie zemes gabaliņi, kuri dažkārt atrodas dažādās vietās un no kuriem tad nu kopā jādabū pieprasītā kompensējamās zemes platība.Līdz 2007.gada 28.decembrim bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, to skaitā cilvēkiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam sāka izpirkt Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī viņu mantiniekiem bija jāiesniedz Centrālajā zemes komisijā pieprasījumi zemes īpašuma tiesību atjaunošanai. Savukārt dokumentus, kas pierāda zemes īpašuma un mantošanas tiesības, viņi varēja iesniegt līdz 2008.gada 1.septembrim.Sākumā paredzēja, ka Centrālā zemes komisija atjaunos zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi no 2009.gada 2.janvāra līdz 30.decembrim. Vēlāk šo termiņu atlika līdz 2010.gada 30.decembrim. Bet pēc pēdējiem grozījumiem likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi varēs atjaunot līdz 2011.gada 30.decembrim.Tiesību dokumentos noteikts, ka zemes reformas pabeigšanai vai īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem drīkst nodot tikai neapbūvētu lauku zemi. Bet nedrīkst nodot zemes gabalus, uz kuriem atrodas kapsētas, dzīvnieku kapsētas, atkritumu apglabāšanas poligoni, atkritumu izgāztuves un karjeri.Tāpat nav nododami zemes starpgabali, kas ir mazāki par 0,2 hektāriem un kam nav ceļu vai iespēju tos izbūvēt.
