Vairāki eksperti ir norādījuši, ka Baltijā ir nevis finanšu, bet gan attīstības krīze, ekspresintervijā laikrakstam «Dienas Bizness» norāda ekonomiste Raita Karnīte.
Visas trīs mazās Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — jau PSRS gados bija rūpnieciski atkarīgas no «ārpasaules» pārējām padomju republikām. Sākoties neatkarības gadiem, tieši Baltijā, bet jo īpaši Latvijā, bija vislielākais rūpniecības samazinājums, un tas, uz kā rēķina mūsu valsts attīstījās, bija ieplūstošie finanšu līdzekļi. Kad šī nauda pārstāja ieplūst, izrādījās, ka nekā cita jau mums nav. Ražošanas Latvijā faktiski nebija, uzskata eksperte.Vai šogad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir izredzes izkļūt no ES ekonomikas attīstības saraksta lejasdaļas? B.Karnīte prognozē: «Lietuvai un Igaunijai ir izedzes attīstīties ātrāk, savukārt Latvijā es neredzu nekādu pamatu, uz kā rēķina varētu notikt šī attīstība. Ekonomikas ministrija jau kaut ko dara, lai situāciju uzlabotu, bet… Labi, protams, ka tā vispār kaut ko dara, tomēr tas nedod pamatu attīstībai. Piemēram, atbalsts mazajiem uzņēmumiem vairāk ir sociālās nodarbinātības, nevis ekonomiskās attīstības programma.»
