Apgāds “Atēna” laidis klajā mūsdienu Latvijas vēstures notikumiem veltītās žurnālistu Lato Lapsas, Sandra Metuzāla un Kristīnes Jančevskas grāmatas “Mūsu vēsture: 1985-2005” pirmo sējumu.
Kā informē Lapsa, 536 lappuses biezajā un bagātīgi ilustrētajā grāmatā kopā pieminēti gandrīz 900 gan jau aizmirstu, gan joprojām labi pazīstamu uzņēmēju, politiķu, sabiedrisko darbinieku, un tikpat plašs ir arī tēmu loks.Jau grāmatas ievadā tās autori brīdina, ka tā ir nevis “garlaicīgā oficiozā, mācību grāmatu vēsture, ko raksta varas apmīļotie un piejaucētie hronisti, kuru galvenā misija, kā brīžam šķiet, ir uzrakstīt tā, lai, pasargi Die’s, neaizvainotu nevienu, no kura kādreiz var būt atkarīgs viņu maizes kumoss un sviesta cibiņa. Šī ir reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture – lai arī daudziem tā būs kā asaka rīklē.”Grāmatā atrodamas atbildes uz veselu virkni, šķiet, vai katru mūsdienu Latvijas iedzīvotāju interesējušu jautājumu, piemēram, kāpēc Rīgā neuzbūvēja metro, kas bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību, kas ar šo valsti notika pēc tam, kuri bija mūsu pirmie kapitālisma celmlauži un kas ar viņiem notika vēlāk.Citu jau grāmatas ievadā minēto jautājumu vidū ir arī šādi: “Kā tas nācās, ka neviens pats pazīstams radošās inteliģences pārstāvis 1987.gadā neatbildēja uz Gunāra Astras piederīgo lūgumu jel kā palīdzēt ieslodzītajam smagi slimajam disidentam? Kāpēc Valērijs Kargins pēkšņi izkāpa no ierastā limuzīna un naski aizsoļoja uz Centrālo universālveikalu? Vai ne tāpēc, lai tur viņam “nozagtu” uz viltotu dokumentu pamata iegūto Latvijas pasi? Un kā tas nācās, ka vēlāk Jānis Peters tieši par šo jautājumu pilnīgi un galīgi pazaudēja atmiņu? Kurš ārzemju staļļmeistars pirmais saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni? Kāpēc to nesaņēma ne Ēvalds Valters, ne Juris Podnieks? Un kuri Ordeņa domes locekļi bija tie, kas neļāva aizmirstībā aiziet Brežņeva laiku pašapordeņošanās tradīcijām?”Autori izveidojuši mājaslapu “www.musuvesture.lv “, kurā tiek informēts, ka grāmatas varoņi būs “Berķis, Birkavs, Bojārs, Černajs, Dobelis, Gailis, Gorbunovs, Grūtups, Kiršteins, Krisbergs, Kristovskis, Krištopans, Krupņikovs, Lakučs, Lavents, Lembergs, Ļeskovs, Naglis, Pauls, Piebalgs, Repše, Ručs, Silaroze, Skrastiņš, Straume, Šķēle, Tabūns, Tomiņš, Turlais, Ulmanis, Zīle”. Kopumā pirmajā sējumā darbojošos personu sarakstā būšot 894 vārdi un uzvārdi.”Viņiem šī vēsture nepatiks. Viņi daudz dotu, lai jūs to būtu aizmirsuši uz visiem laikiem. Šī grāmata to neļaus. Jo šī ir mūsu visu vēsture. Un tas vēl ir tikai sākums,” teikts grāmatas anotācijā.Grāmatas tematika ir daudz plašāka – kopā tajā ir 44 nodaļas, kuru nosaukumi ir pietiekami izteiksmīgi: “Padomju Latvija 1985.gadā”, “Lielā kažoku pārvilkšana”, “Pudele un mēs”, “Kooperatīvu dzimšana”, “Kapitālisma rītausma”, “Demokrātijas paātrinātais kurss”, “Zem diviem karogiem”, “Ordeņu un pieminekļu balagāns”, “Disidenti – no pirmajiem līdz pēdējiem”, “Inteliģence un vara” u.c.Kopumā 1500 lappuses biezajam pētījumam būs trīs sējumi, kuri apgādā “Atēna” nāks klajā ar apmēram gada intervālu.Grāmatas otrais sējums pašlaik atrodas sagatavošanā, un tiek plānots, ka klajā tas varētu nākt šā gada beigās.
