Vēlēšanu apvienība LPP/LC vēl netiks svītrota no partiju reģistra, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieteicis pretenzijas uz politiskā spēka parādiem. KNAB pagaidām neprognozē, vai šādā veidā izdosies panākt, ka valsts kasē tiek ieskaitīti apvienības pirms vēlēšanām pārtērētie simti tūkstošu latu, raksta laikraksts “Diena”.
Lai turpinātu darbību, politiskajām partijām bija jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti Uzņēmumu reģistrā (UR) līdz 2007.gada beigām. Līdz noteiktajam laikam pieteikumu pārreģistrācijai partiju reģistrā nebija iesniegušas 17 politiskās organizācijas. Tās arī nepieteica likvidāciju, līdz ar to saskaņā ar Politisko partiju likumu tās uzskatāmas par darbību izbeigušām, informē UR. Šo partiju sarakstu 24.janvārī UR publicēja laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Trīs mēnešos pēc šī datuma varēja pieteikties darbību izbeigušo partiju kreditori. Pieteikumi par mantiskām prasībām saņemti par sešām partijām, to vidū arī par vēlēšanu apvienību LPP/LC.Partijas, kurām nav kreditoru, tiks izslēgtas no reģistra, informēja UR pārstāve Līga Brice. Jautāta, kas notiek ar tām, kurām atklājušās saistības, Brice sacīja, ka UR nogaidīšot. Šie politiskie spēki varot sasaukt sapulci un lemt par likvidatora iecelšanu. Ja tie to nedara, pēc zināma laika partijas no reģistra tiekot svītrotas tik un tā.KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs skaidrojis, ka UR iesniegts pieteikums par apvienības LPP/LC saistībām 5000 latu apmērā, kas aprēķinātas saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu – par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu. Šis KNAB lēmums pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā, kas sūdzību izskatīs tikai 2009.gada martā.Pēc KNAB aprēķiniem 2006.gadā pirms Saeimas vēlēšanām apvienība LPP/LC pārsniedza atļautos tēriņus aptuveni par 400 000 latu. Apvienība patlaban uzskatāma par darbību izbeigušu, savukārt jaunizveidotā partija LPP/LC tās saistības nav pārņēmusi. Atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, kuriem KNAB uzrēķinājis budžetā iemaksājamās pārtēriņa summas, par LPP/LC lēmums aizvien nav pieņemts, sacījis Vitenburgs. Juristi joprojām meklējot iespēju, kā panākt, ka tiek nodrošināta likuma ievērošana un pārtērētā summa nonāk valsts makā.
