Saeima ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kas paredz iespēju atlaist parlamentu, ja rosinātajā tautas nobalsošanā to atbalsta divas trešdaļas no tiem vēlētājiem, kas piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Sākotnēji bija plānots grozījumus nodot visām komisijām, taču pēc Juridiskās komisijas vadītājas Vinetas Muižnieces ierosinājuma, ceturtdien grozījumi tika nodoti tikai viņas vadītajā komisijā, bet jau pēc aptuveni pusstundas Saeima sākusi to izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotās izvērtēšanas komisijā.Par grozījumu konceptuālu pieņemšanu pirmajā lasījumā balsoja 86, pret – pieci deputāti. Priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 10.martam.TB/LNNK uzsvēra, ka neatbalstīs šos grozījumus, jo tie, pēc apvienības domām, var izraisīt nestabilitāti valstī. Opozīcijas partijas “Jaunais Laiks” vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka, pieņemot grozījumus, cilvēkus sapratīs, ka politiķi viņus sadzirdēja.Noslēdzot debates un aicinot atbalstīt likumprojektu, Muižniece atzina, ka piedāvātie grozījumi ir rūpīga, un nebūt ne viegla darba rezultāts. Saeimas komisijas vērtēs priekšlikumu, ka “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.Grozījumu paredz, ka šobrīd Saeimas atlaišanai būtu nepieciešamas 454 489 vēlētāju balsis – divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanu dalībniekiem. Pērn 2.augustā referendumā par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai atlaist Saeimu, nobalsoja krietni vairāk – 608 847 vēlētāji.Komisijām nodotie grozījumi arī paredz, ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.Tāpat grozījumu paredz – “Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.”Iepriekš Juridiskā komisija konceptuāli vienojās sadalīt Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtos Satversmes grozījumus divos atsevišķos likumprojektos: vienā tiks lemts par tautas tiesībām atlaist Saeimu, bet otrā par Valsts prezidenta pilnvarām šādi rīkoties, kas partiju iebildumu dēļ varētu netikt virzīts tālāk. Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule iepriekš uzsvēra, ka šādi Satversmes grozījumi neatrisina prezidenta aktualizēto jautājumu par efektīvu risinājumu parlamentāro krīžu gadījumos.Pērn augustā notika referendums, kurā aptuveni 600 000 iedzīvotāju atbalstījuši tautas tiesības atlaist Saeimu, taču šis skaits nebija pietiekams likumdošanas izmaiņām. Pēc referenduma Valsts prezidents rosināja Saeimai pašai grozīt satversmei un arī iesniedzis darba grupas priekšlikumus. Taču grozījumu izstrāde Saeimā notika lēni, partiju viedokļi par tautas tiesībām atlaist Saeimu, nepieciešamo kvorumu un citām lietām atšķīrās.Zatlers izteicis ultimātu Saeimai izstrādāt grozījumus Satversmē, paredzot, ka tautai ir tiesības atlaist Saeimu. Tas jāizdara līdz 31.martam, pretējā gadījumā prezidents ierosināšot tautas nobalsošanu par šīs Saeimas atlaišanu.
