Satversmes tiesas (ST) latiņa pēdējā gada laikā nav pazeminājusies, šodien ST ikgadējā konferencē “Lietas ierosināšana Satversmes tiesā” norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka vienpadsmitais gads ST darbā ir sācies ar būtiskām pārmaiņām – nomainīta vairāk nekā puse ST sastāva, kā arī mainījusies ST vadība.Kūtris norādīja, ka ST latiņa iepriekš bija pacelta ļoti augstu, taču pēdējā gada laikā tā nav pazeminājusies. “Pēc manas dziļas pārliecības, ST šo latiņu nav pazeminājusi,” sacīja ST priekšsēdētājs.Kūris akcentēja, ka šā gada laikā ST lēmumos var saskatīt būtisku pienesumu tiesisko doktrīnu izstrādāšanā, kā arī jebkurš no ST lēmumiem veido kopējo tiesas praksi, kuru var izmantot arī pārējie juristi.Kūtris gan norādīja, ka nepietiek vien ar tiesas spriedumiem, ir nepieciešams attīstīt Latvijas konstitucionālo tiesību zinātni, un ST labprāt kļūtu par šādas zinātnes attīstības centru.No šā gada 1.janvāra līdz šim brīdim ST ir saņemti 350 iesniegumi, no kuriem 122 nodoti kolēģijām izlemšanai. Piektā daļā gadījumu ST ir lēmusi par lietas ierosināšanu. Līdzīga statistika arī vērojama iepriekšējos ST darbības gados. Kopumā šogad ST ierosinātas 25 lietas. Nolēmumi pieņemti 22 lietās, un vēl divas lietas līdz šā gada beigām ir jāpabeidz.Šogad, pēc Kūtra teiktā, vērojams ievērojams skaits iesniegumu par vairāku principu iespējamajiem pārkāpumiem. Šie principi ir tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesiskā vienlīdzība, tiesības uz īpašumu un tiesības uz labvēlīgu vidi un teritoriālo plānojumu.Kūtris atzīmēja, ka šā gada laikā ļoti būtisks ir bijis spriedums lietā par Latvijas-Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei, taču tas ir “pārāk svaigā atmiņā”, lai to analizētu.Kā ziņots, ST šodien rīko ikgadējo konferenci “Lietas ierosināšana Satversmes tiesā”. Konferences laikā uzstājas vairāki referenti.ST tiesneša palīdze Alla Spale stāsta par ST kolēģiju lēmumiem 2007.gadā – prakses apkopojumu, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele runā par ST procesu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 35.panta pirmās daļas skatījumā un tā ietekmi uz lietu ierosināšanu.Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Rodiņa referē par pieteikuma iesniegšanu ST, Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars informē par ST lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu un no tā izrietošajām prasībām iesniedzamajam pieteikumam.Konferences otrajā daļā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un praktizējošs advokāts Lauris Liepa uzstājas ar referātu “Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji”, biznesa augstskolas “Turība” lektors Nikolajs Ozoliņš referē par “Pieteikuma par pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei pieņemšanas un izskatīšanas problēmas ST”.Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docenta Jāņa Neimaņa referāta tēma ir “Pieteikums par likuma robu”, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos Inese Nikuļceva referē par “Likuma roba konstitucionalitātes pārbaudi”, bet Latvijas Universitātes Juridiskās fakultāte lektore Anita Kovaļevska uzstājas ar referātu “ST kompetence likuma neesamības gadījumā”.Konferences materiāli vēlāk tiks apkopoti kopīgā brošūrā.
