Labklājības ministrija (LM) piedāvās 2014. un 2015.gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt par trīs mēnešiem, bet no 2016. un 2017.gada – par pusgadu, un viens no pensionēšanās vecuma palielināšanas argumentiem ir arī iedzīvotāju dzīves ilguma palielināšanās.
To intervijā aģentūrai BNS uzsvēra labklājības ministre Ilze Viņķele («Vienotība»). Pašlaik Latvijā pensijā var doties no 62 gadiem, bet mērķis ir pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.LM šoruden nāca klajā ar negaidītu priekšlikumu pensionēšanās vecumu sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis tikai ar 2016.gada, kā to valdība bija lēmusi iepriekš.«Objektīvi pieaug cilvēkiem mūža ilgums un, ja runājam par pensionēšanās sistēmu, nevar īsti saprast, kā publika to tulko – diemžēl vai labi, ka dzīvojam ilgāk? Es gribētu teikt, paldies dievam. Taču šis fakts nozīmē arī ļoti daudz citu konsekvenču, tostarp slodzi uz sociālo budžetu. Ja pieaug dzīves ilgums, cilvēks var arī ilgāk strādāt, pie nosacījuma, ja mums ir adekvāta nodarbinātības politika,» teica Viņķele.Latvijas Pensionāru federācija uzskata, ka jāturas pie iepriekš panāktajām vienošanām un pensijas vecumu pakāpeniski jāsāk paaugstināt tikai 2016.gadā, taču Viņķele sacīja, ka primārie sarunu partneri ministrijai būs darba devēji un arodbiedrības.«Mūsu pamatpartneri ir arodbiedrības un darba devēji. Primāri izpratne ir jāpanāk ar darbaspējas vecuma cilvēkiem, uz kuriem attiecas pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Es saprotu Pensionāru federācijas rūpes par pensionāriem kopumā. Viņu viedokli uzklausīsim, bet esošos pensionārus tas nekādā veidā neskar,» atbildēja ministre.Saskaņā ar datiem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Latvijā pašlaik uz vienu pensionāru ir 1,6 darbaspējas vecuma personu, bet pareizais balanss būtu trīs strādājošie uz vienu pensionāru. Šāda proporcija Latvijas pensijas sistēmu ļautu uzturēt.«[Ģirta] Rungaiņa komentāri, kas pēdējā laikā paliek pavisam ekstrēmi, un [Roberta] Ķīļa pravietojums par nabadzības pabalstu atbilst patiesībai pie nosacījuma, ja neveicam sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanas pasākumus,» atzina Viņķele.LM priekšlikumi ir paaugstināt pensionēšanās vecumu, paaugstinot pensionēšanai nepieciešamo minimālo darba stāžu, pārcelt piemaksas par stāžu uz pamatbudžetu, kā arī būtisks jautājums ir nodokļu maksāšana no pilnas algas. Savukārt mazo pensiju paaugstināšana būtu jārisina ar piemaksām.Viņķeles priekštece labklājības ministres amatā Ilona Jurševska (ZZS) piecu gadu laikā solīja panākt vidējo pensiju Latvijā 200 latu apmērā. Jaunā ministre no šādas vairāksolīšanas atturējās.«Es varu solīt virzīt lēmumus, kas nesagrauj sociālo budžetu. Šī nav vairāksolīšana, ir jārunā par sistēmas stabilitāti kopumā. Mans apsolījums – nerosināt populistiskus un publikai tīkamus lēmumus, kas palielina izmaksas un kas ir finansiāli nesegtas. Tā ir mana apņemšanās,» atbildēja Viņķele.
