Pēc septiņus gadus ilgiem Jelgavas Latviešu biedrības rosinājumiem
šonedēļ skvērā pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
izveidota piemiņas vieta «Brīvības ceļš», kuras centrā ir tēlnieka Kārļa
Jansona 1932. gadā atklātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem fragments,
ko jelgavnieki mēdz saukt par „Lāčplēša sirdi”. Tikai dažus metrus
no šīs vietas „Lāčplēša sirds” tika novietota trauksmainajā atmodas
laikā 1989. gada maijā. Toreiz padomju gados iznīcinātā pieminekļa
fragmenta atrašana Stacijas ielas apkaimē un drosmīgā izcelšana no zemes
bija Latvijas mēroga notikums. Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs
Paulis Rēvelis atceras, ka saistībā ar pieminekļa izcelšanu 1988. gada
17. maijā Jelgavas muzejā notika Latvijas Kultūras fonda rīkotā sapulce,
kas bija pirmā sapulču brīvības izpausme pēc vairāk nekā četrām
okupāciju nebrīves desmitgadēm. Šajā sapulcē piedalījās dzejnieks Māris
Čaklais, atmodas laika darbinieki Pēteris Korsaks, Juris Dobelis, Andris
Grūtups, kā arī tagadējā muzeja direktore Gita Grase. Tolaik aktīvi
darbojās arī vecā padomju režīma varas kalpi, kuri “Lāčplēša sirdi” bija
gatavi novākt. To novēršot, Jelgavas muzeja darbinieki pieminekļa
fragmentam piešķīra eksponāta statusu un aizsardzību.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet 25. maija “Zemgales Ziņās”
