Pierakstot barikāžu dalībnieku stāstus, retāk parādās šajos pasākumos tikpat aktīvi piedalījušos sieviešu atmiņas. Kaut arī smagās automašīnas, traktori un dzeloņdrātis, galējai nepieciešamībai aiz šofera sēdekļa gatavībā noslēptas medību bises un «Molotova kokteiļi» ir vīru lietas, tomēr barikādes neiztika bez sievietēm. Viņas sildīja ar mīļi pagatavoto ēdienu un tēju, adījumiem, kā arī uzmundrināja ar dziesmām. Tāda barikāžu atbalsta grupa izveidojās sieviešu kolektīvā LLU bērnudārzā «Vārpiņa», kas vēl joprojām darbojas Pārlielupē.
Agrākā «Vārpiņas» saimniecības daļas vadītāja Biruta Ribaka stāsta, ka 14. janvārī ir viņas tolaik mazā dēliņa vārda diena. Pa radio un televīziju jau bija ziņots par 13. janvāra nakts satraucošajiem notikumiem Viļņā, kur, aizstāvot televīzijas ēku, zem tanku kāpurķēdēm un lodēm gāja bojā 14 cilvēku. «Es nevarēju saņemties gatavoties ciemiņu uzņemšanai, visas domas bija par Rīgā topošajām barikādēm. Ziņoja, ka barikādēs trūkst siltas pārtikas, un mēs sākām gatavot ēst. Mājās apsolīju, ka pati pārtiku dalīt uz Rīgu nebraukšu. Taču es braucu, jo citādi jau nevarēju,» stāsta Biruta Ribaka.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 14.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
