Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm gada beigās Latvijas valsts budžeta deficīts varētu sasniegt 450 miljonus latu, šodien raksta laikraksts “Bizness un Baltija”, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu neoficiālu informāciju. Šos minējumus laikrakstam oficiāli neapstiprināja ne Latvijas Bankas preses sekretārs, ne premjera pārstāvis.
Saeimas opozīcija operējot ar budžeta datiem, kas šogad paredz 350 līdz 450 miljonu latu lielu budžeta deficītu, kas ir apmēram 8,5% no budžeta izdevumu daļas. Kāds avots politiskajās aprindās laikrakstam pastāstījis, ka Saeimas opozīcijas rokās nonākuši šādi Latvijas Bankas speciālistu secinājumi pēc tam, kad tie izanalizējuši Valsts kases ieņēmumu līknes.Šādā gadījumā “var pārvilkt krustu” mērķim šogad nodrošināt valsts budžeta pārpalikumu 1% apmērā, vēsta laikraksts.Finanšu ministrija par to brīdinājusi iepriekš, komentējot Valsts kases ieņēmumus pirmajos trīs mēnešos: valsts budžeta pārpalikums tiek apdraudēts, par ko liecina ieņēmumu plāna nepildīšanās. Par konkrētiem skaitļiem gan ministrija klusē.Savukārt, komentējot laikraksta rīcībā nonākušo informāciju par iespējamo budžeta deficītu, Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norādījis: “Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiešām publiski mudinājis valdību samazināt izdevumus, jo nodokļu ieņēmumi samazinās, taču šādu rādītāju viņš nav nosaucis.” Grāvītis noliedza gan to, ka pastāv “slepena prognoze”, gan norādes uz minēto summu – 350-450 miljoniem latu.Arī Finanšu ministrijā laikrakstam atteicās apstiprināt, ka pastāv šāds pētījums, un kategoriski atteicās to vērtēt.Premjera pārstāvis Edgars Vaikulis norādījis, ka šorīt premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) paredzēta tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un, iespējams, tās laikā kaut kas kļūs skaidrāks. Pēc Vaikuļa teiktā, līdz šim līdz premjera rīcībā nav nonākusi informācija par minēto prognozi.Savukārt ar valdību nesaistīti laikraksta aptaujātie eksperti par minēto prognozi nebrīnījās. “Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe Olga Ertuganova norādījusi, ka “tas ļoti ticami”. Ar viņu vienisprātis ir arī ekonomiste Raita Karnīte. Ekonomiste norādījusi, ka neviens neprognozēja tik lielu ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tempu, tāpēc šādas sekas ir “pilnīgi loģiskas”.
