Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts «Zemgales Ziņas».
Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ vērojama poligonā «Brakšķi» Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.
Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā «Līvbērzes smerdūklis» saimnieko SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA «Kulk»).
Tajā paredzēts ik gadu ievest līdz 30 tūkstošiem tonnu atkritumu no Jelgavas un tuvējiem novadiem un tūlīt tos sašķirot. Tādējādi tikai puse no visas masas vairs iegultu blakus esošajā poligonā, bet no otras puses domāts iegūt 5600 tonnu kompostējama materiāla, 7600 tonnu kurināmā, kā arī lielgabarīta atkritumus un metālu.
Taču jau pašlaik tur redzams, ka darbs noris pretēji Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes izsniegtās atļaujas nosacījumiem, bet tās direktors Hardijs Verbelis, kas pats atļauju parakstījis, ieņēmis nogaidošu pozu un uzņēmumu cenšas attaisnot. Kā konstatējis laikraksts «Zemgales Ziņas», poligonā valda neciešama smaka, bet sasmalcinātie sadzīves atkritumi slejas milzu kaudzē vairākkārt lielākā augstumā par divmetrīgo sieta žogu. Turpat blakus zem klajas debess izlikti atšķirotie lielgabarīta atkritumi, metāllūžņi un kokmateriāli. Nojumē pie vairākus metrus augstas nešķirotu atkritumu kaudzes sēdēja trīs vīrieši, kas no masas kaut ko atlasīja spaiņos.
SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds uz jautājumu par smakām atbildējis izvairīgi, nosakot, ka vides dienesta atļaujā noteikts, cik dienu gadā drīkst smirdēt. Dienu skaitu gan viņš licis meklēt dokumentā un nosaukt atteicies. «Visu darbu veic iekārtas, tas notiek uzreiz pēc atkritumu ievešanas, tāpēc process ir ātrs,» viņš noraida bažas par sadzīves atkritumu krāšanu lielos apjomos.
«Viņiem ir saplīsis šķirotājs. Bet visi atkritumi atrodas uz asfalta. Tie, kas mežā, nav viņu, meklēsim zemes saimnieku, lai sakopj,» uzņēmēju attaisno Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis. «Jā, smaka ir jūtama, bet tas taču ir atkritumu poligons!» saka galvenais vides sargs.
Pašlaik vides pārvalde tur nekādus pārkāpumus nav atklājusi. Taču, kā liecina paša H.Verbeļa pavasarī parakstītā atļauja, smirdēt tur drīkst tikai septiņas dienas gadā. Sešdesmit lappušu dokumentā arī teikts, ka atšķirotie atkritumi desmit kubikmetru konteineros tūlīt jānogādā uz poligonu, tomēr, kā novēroja «Zemgales Ziņas», tos krāj turpat uz asfalta. Atļaujā arī rakstīts, ka visi gruži glabājami zem jumta, bet laukumā tie ir zem klajas debess.
Foto: Aagris Samcovs
Visu rakstu lasiet šodienas laikrakstā vai tā elektroniskajā versijā portālā zz.lv.
