Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas materiāli rāda, ka maksājumi politiskajām partijām un politiķiem veikti jau no deviņdesmito gadu sākuma, turklāt ir liecības arī par iespējamu labuma gūšanu no “Latvijas Kuģniecības” (LK) privatizācijas, raksta laikraksts “Diena”.
“Politiķi tikai klausījās. Viņu uzdevums bija skaidrot sabiedrībai, ka tie lēmumi, kas tiks pieņemti, ir likumīgi, ka viss notiek nevainojami, pamatoti un pareizi. Par to arī viņiem maksāja. Ar vajadzīgo dokumentu sagatavošanu nodarbojās citi,” tik skarbi, iepazīstoties ar daļu pret Lembergu tiesai nodotās krimināllietas materiāliem, laikraksts raksturo politisko partiju un varas lomu Latvijā.Krimināllietas materiāli aptverot ļoti plašu laika posmu, sniedzoties pat vairāk nekā desmit gadu senā vēsturē, un liecinot par labi organizētu sistēmu. Vairākums bijušo un pie varas aizvien esošo partiju, kuru saīsinājumi, iespējams, atšifrējami stipendiātu sarakstos, norobežojas un liedzas, ka būtu saņēmušas slēptus maksājumus no naudas avotiem saistītiem ar Lembergu.Pētot krimināllietas materiālus, laikraksts secinājis, ka stipendiātu saraksti neaprobežojas tikai ar medijos jau izskanējušajiem ierakstiem par 2001. un 2002.gadu, bet ir arī par laiku līdz 2006.gadam.Stipendiātu saraksti neesot vienīgie, kas liecina par slēptiem iespējamiem Lemberga maksājumiem politiķiem un partijām. Tie faktiski radušies tikai pēc tam, kad 2000.gada novembrī Ventspilī biznesa elite nodibināja Lemberga vadīto “Biznesa attīstības asociāciju” (BAA), tika izveidots arī tā sauktais 5% fonds un iegrāmatota tā naudas plūsma, par ko atbildīgais bijis uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš no Latvijas pazuda pēc tam, kad 2006.gada nogalē prokuratūras rīcībā nonāca saraksti.Kā uzsver laikraksts, tas gan nenozīmējot, ka pirms 2000.gada slēptu maksājumu partijām nebija. Tie vienkārši neesot sistematizēti “Excel” tabulās. Krimināllietas materiāli rādot, ka partijām un to līderiem nauda maksāta jau no deviņdesmito gadu sākuma.Lietā esot dokumenti, kas liecina, ka īpašas attiecības ar Lembergu bijušas Aivaram Kreitusam, kurš pirmajā Andra Šķēles valdībā bija finanšu ministrs un pārstāvēja “Demokrātisko partiju Saimnieks”, savukārt no 2001.gada septembra līdz 2005.gada aprīlim kā paša 1997.gadā dibinātās “Darba partijas” (DP) priekšsēdis bija Rīgas vicemērs un Attīstības komitejas priekšsēdis.Lietas materiālos esot redzams, ka 1996.gada 12.jūnijā, būdams finanšu ministrs, Kreituss ar Lemberga gādību no divām ar Ventspils biznesu saistītām firmām tika pie diviem apjomīgiem aizdevumiem, katrs pa 218 000 ASV dolāriem. Viena devējs bijis ar Lemberga ietekmi saistītā “Kālija parks” līdzīpašniece “Geit B.V.”, savukārt otra – firmas “Ventamonjaks” līdzīpašniece, arī ar Lemberga ietekmi saistītā “VentCo”.Kreitusa liecības prokuratūrā rādot, ka par naudas aizņemšanos viņš runājis ar Lembergu, kurš viņam arī palīdzējis. Aizdevumi bijuši paredzēti “Rīgas komercbankas” akciju iegādei. Aizdevumus esot atdevis, dokumenti gan ir tikai par naudas atdošanu ar “VentCo”. Kā raksta laikraksts, Kreituss savās liecībās neesot bijis konsekvents – pirms prokuratūra viņam netika uzrādījusi aizdevumu līgumus, viņš nemaz neesot atcerējies, ka naudu būtu saņēmis. Vēlāk iepazinies ar paša parakstītajiem līgumiem Kreituss atminējies, ka aizdevumi bijuši. Prokuratūrā viņš neesot varējis izskaidrot, no kurienes viņa kontā 1997.gada martā un aprīlī ienākuši ap 83 000 ASV dolāru. 1996. un 1997.gadā veiktie darījumi neesot atspoguļoti Kreitusa tā laika ienākumu deklarācijās.”Nedomāju, ko to var uzskatīt par korupciju, jo es jau to naudu tikai aizņēmos un atdevu. Lembergs varēja šo iespēju man piedāvāt. Tas, manuprāt, ir normāli, tur nekā tāda nav, likums jau man neaizliedza aizņemties naudu,” skaidrojis Kreituss. Jautāts, vai kā DP priekšsēdis 2001.gada sākumā pirms pašvaldību vēlēšanām no ar Lembergu saistītiem avotiem saņēmis naudu, par ko vedinot spriest ieraksts BAA protokolā “DP – 15 000 USD”, Kreituss atbildējis: “Nezinu, neesmu neko tādu redzējis. Varbūt, ka DP ir Demokrātiskā partija. Ir tik daudz laika pagājis, es nevaru atcerēties visu. Ap Lembergu jau grozījās visas partijas.”
