Situācija darba tirgū ir kritiska – uzņēmumi atlaiž darbiniekus, taču jaunus darbā nepieņem gandrīz neviens, vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.
Jau oktobrī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar septembri būs pieaudzis par 0,3 procentpunktiem un sasniegs 5,6%, tomēr līdz gada beigām tas sasniegs divciparu skaitli, laikrakstam norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica. Viņa norādīja, ka esošais darba vietu piedāvājums neliecina par to, ka varētu būt mazāks bezdarbs.”Ja Rīgā pašlaik atsevišķos gadījumos uz četrām darba vietām ar augstāko izglītību, ar algu 310 latu uz papīra piesakās 100 bezdarbnieku, tad tas ir rādītājs, kas liecina – situācija nebūs viegla,” norāda Paševica.NVA norāda, ka tik liels konkurss uz vienu darba vietu ir atsevišķos gadījumos, turklāt šajā skaitlī ir iekļauti visi pretendenti, kas pēc darba devēju kritērijiem vairāk vai mazāk atbilst vakancei.Taču, mehāniski izdalot bezdarbnieku skaitu ar pieejamo darba vietu skaitu, konkurss uz vienu darba vietu ir mazāks. Šādi rēķinot, 2007.gadā vidēji uz vienu vakanci pretendēja divi bezdarbnieki, bet šogad – septiņi.Paševica stāstīja, ka pašlaik ļoti strauji notiek darbinieku atlaišana gan privātos biznesos, gan arī valsts iestādēs. Viņa pastāstīja, ka šogad deviņos mēnešos vislielākais darbinieku skaita samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kā arī būvniecībā. Savukārt lielākais darbinieku skaita pieaugums – apstrādes rūpniecībā un kuģu būvē.”Pieprasīti ir tikai kuģu remontatslēdznieki. Tāpēc, ka tie ir darbinieki no trešajām valstīm, pamatā no Ukrainas, jo Latvijā nemāca šādas specialitātes.”Paševica norāda, ka neliels pieprasījums ir pēc visa veida metinātājiem un arī pēc kravu auto vadītājiem, cauruļvadu montētājiem, kūdras ieguves palīgstrādniekiem. Taču arī šie pieprasītie darbinieki ir daži simti.NVA vadītāja stāstīja, ka bezdarba pieaugums ir visā valstī, tikai Krāslavā un Ludzā neliels samazinājums, tomēr abas pilsētas joprojām ir līderes. Tāpēc ļoti svarīgi, lai valsts maksimāli veicina uzņēmējdarbību.Ir pašvaldības, kur vienīgie darba devēji ir valsts un pašvaldības iestādes – tur nekāda attīstība nevar būt, turklāt jāņem vērā fakts, ka uz visām valsts iestādēm attiecas taupības režīms, proti, jāatlaiž 10% darbinieku. NVA direktore norāda, ka arī NVA atbrīvos 10% darbinieku un darba algu fondu samazinās par 10%.Paševica uzskata, ka arī bezdarbnieku pabalsti būtu jāmaksā ilgāk. Viņa piebilst, ka pašreizējā situācijā ir jāapzinās, ka gandrīz visiem cilvēkiem ir kredīti vai citas saistības. Pašlaik bezdarbnieki, kuru darba stāžs ir līdz desmit gadiem, saņem pabalstu tikai četrus mēnešus.”Šeit varētu sadalīt: tiem, kam stāžs ir 1-5 gadi, maksāt četrus mēnešus, bet ar 6-10 gadiem stāžu maksāt ilgāk. Tagad no 10 līdz 20 gadu stāžam maksā sešus mēnešus, bet, ja darba stāžs ir vairāk par 20 gadiem, tad deviņus mēnešus, tāpat kā bija vēl pagājušajā gadā. Šogad stājušies spēkā šie ierobežojumi,” stāsta Paševica. “Ja cilvēks nokļūst bezdarba situācijā, viņam jābūt kaut kam, lai viņš var vismaz izdzīvot, bet četru mēnešu laikā pie pašreizējās situācijas darbu atrast būs pagrūti.”
