Uz “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 19 pretendenti, tai skaitā vairāki līdzšinējie darbinieki, piemēram, līdzšinējais “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju ziņo Latvijas Televīzijas ziņu raidījums. Pieteicies arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš un Rīgas siltuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Uz valdes locekļa amatu pieteicies bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, ziņo Diena.lv.
Jau ziņots, ka uz “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 19 pretendenti, bet valdes locekļa amatam – 46, informē Ekonomikas ministrija (EM). Pieteikušos pretendentu loks esot plašs – sākot no kāda esoša Saeimas deputāta līdz privātuzņēmumu valdes locekļiem, tomēr, kaut arī konkurss bija starptautisks, tajā, visdrīzāk neesot pieteicies neviens ārzemnieks.”Neesmu ar tiem vēl kārtīgi iepazinies, bet, uzmetot valdes priekšsēža posteņa kandidātu pieteikumiem aci, šķiet, ka uz amatu no tiem varētu pretendēt kādi pieci līdz septiņi cilvēki,” pirmo vērtēja sniedza EM valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš arī atzina, ka, vismaz, vadoties pēc kandidātu vārdiem, neviens ārzemnieks uz vakanci pieteicies neesot.J.Pūce uzskata, ka atsaucība uz konkursu noteikti nav vērtējama kā maza: “Rēķinājāmies, ka uz valdes locekļa amatu pretendentu būs apmēram tikpat daudz kā uz priekšēža posteni, tādēļ var teikt, ka pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks nekā gaidīts.”Kandidātu vārdi netiek publiskoti, jo “lielākā daļa no viņiem strādā, un negribam viņiem radīt problēmas ar pašreizējiem darba devējiem,” viņš skaidroja.Lūdzot novērtēt aktivitāti, personāla atlases uzņēmuma “Eiro personāls” vadītāja Arta Biruma portālam Diena.lv pauda, ka, viņasprāt, 19 kandidāti uz “Latvenergo” vadītāja amatu esot viduvējs skaits, un ar ciparu vien nepietiekot – jāredz arī pretendentu kvalifikācija. “Var jau būt arī tā, ka piesakās simts, bet neder neviens,” teica eksperte.Tas, ka uz amatu nekandidē ārzemnieki, arī neesot nekāds pārsteigums. “Tas jau bija paredzams, jo starptautiskā līmenī šādos amatos atalgojums ir stipri lielāks, turklāt ārzemnieki parasti arī gaida, ka viņiem apmaksās dzīvesvietu un būs citi labumi,” skaidro personāla atlases speciāliste.Izvērtējot vārdā nenosauktā Saeimas deputāta izredzes kļūt par “Latvenergo” šefu, A.Biruma bija visai kritiska: “Biznesam nevajadzētu būt saistītam ar politiku. Turklāt, ja deputāts krīzes laikā ir vienkārši sēdējis Saeimā, tas varētu būt diezgan liels trūkums viņa kvalifikācijā, jo uzņēmumu vadītāji pēdējos divos gados ir ieguvuši neatsveramu vadības pieredzi.”Pēc pretendentu pieteikumu izvērtēšanas konkursā izvirzītajām prasībām ministrijas izveidota komisija pretendentus vērtēs pēc būtības.Jaunu vadītāju un valdes locekli “Latvenergo” sāka meklēt pēc tam, kad jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs toreizējo uzņēmuma vadītāju Kārli Miķelsonu, valdes locekli Aigaru Meļko un vēl piecus citus cilvēkus aizturēja aizdomās par naudas atmazgāšanu lielos apmēros. Tā vietā, lai gaidītu tiesas spriedumu, EM izlēma uzsākt jauna “Latvenergo” vadītāja meklējumus un šim nolūkam izsludināja starptautisku konkursu.
