Latvija ir viena no līderēm starp Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm ES fondu līdzekļu apguvē, bet Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas izmantošanā pat ieņem pirmo vietu starp jaunajām dalībvalstīm un otro – starp visām ES valstīm, informē Finanšu ministrija (FM).
Latvija atmaksās no Eiropas Komisijas (EK) līdz 16.septembrim saņēmusi 22,8% no kopējā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda piešķīruma, pēc šī rādītāja ierindojoties trešajā vietā starp ES dalībvalstīm, liecina jaunākie EK apkopotie dati. Veiksmīgākā ES fondu apguvēja ir Lietuva (29,3%), bet otro vietu ieņem Igaunija (23,1%). Savukārt visgrūtāk ES fondu apguvē klājies Rumānijai, kas līdz septembra vidum atmaksās no EK saņēmusi vien 12,2% no kopējā fondu piešķīruma.ESF maksājumus Latvija no EK saņēmusi 31,6% apmērā no kopējā piešķīruma, Igaunija – 27,4%, bet Lietuva – 22,4%, liecina EK apkopotie dati. Vissliktāk ESF apguvē klājies Čehijai, kas no EK saņēmusi maksājumus tikai 10,4% apjomā.Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apguvē pēc saņemtajiem maksājumiem no EK Latvija ar 21,2% ierindojusies trešajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm, savukārt šī fonda apguves līdere ir Igaunija ar 32,4%. Otro vietu ERAF apguvē ieņem Lietuva ar 31,6%, bet visneveiksmīgākā šī fonda apguvēja ir Rumānija (11%).Arī Kohēzijas fonda apguvē Latvijai salīdzinājumā ar citām jaunajām dalībvalstīm veicies labi un tā pēc no EK saņemto atmaksu apjoma ierindojusies otrajā vietā (22,4%). Šī fonda labākā apguvēja ir Lietuva (25,4%), bet trešo vietu ieņem Malta (19,4%). Igaunija līdz šim šo fondu nav apguvusi pārāk veiksmīgi un ar 17,8% ierindojusies 7.vietā. Vislēnāk no ES jaunajām dalībvalstīm Kohēzijas fonda iespējas izmanto Bulgārija, kas atmaksās no ES saņēmusi vien 10,7% no kopējā piešķīruma.Finanšu ministrija informē, ka pēc jaunāko rezultātu apkopošanas EK uzteikusi Latviju par paveikto un uzsvērusi, ka Latvijas ES fondu apguve uz citu dalībvalstu fona ir veiksmīga.FM atgādina, ka Latvijas šī gada noteiktais mērķis ir apgūt 380 miljonus latu ES fondu līdzekļu, turklāt mērķis tika paaugstināts gada vidū, ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojoties par papildu 100 miljonu latu izdevumiem.
